...

Relatório Anual PDHJ 2010

by user

on
Category: Documents
91

views

Report

Comments

Transcript

Relatório Anual PDHJ 2010
Relatório Anual PDHJ 2010
REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR LESTE
PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTIÇA
i
Pajina mamuk
ii
PDHJ NIA VIZAUN
Proteje
direitus
humanos,
hametin
integridade,
no
promove
boa
Timor-Leste
nian
governasaun iha Timor-Leste.
PDHJ NIA MISAUN
PDHJ
hanesan
institusaun
nasionál
independente
ne’ebé harii atu proteje no promove direitus humanos no promove boa
governasaun.PDHJ alkansa nia objetivu ne’e liu husi:

Edukasaun: Kria konxiénsia públika liu husi promosaun ba kultura
ida
ne’ebé
respeita
direitus
humanos,
estadu
de
direitu
no
prinsípius ba boa governasaun;

Promove
kooperasaun:
PDHJ
iha
nia
dever
atu
promove
koperasaun ho instituisaun hotu-hotu liu-liu sira ne’ebé mak iha
relasaun servisu ho PDHJ.

Rezolusaun:
humanos
no
Rezolve
mal
efetivamente
administrasaun
kazus
liu
husi
violasaun
servisu
direitus
efetivu
ida
ne’ebé halo prosesamentu ba keixas, no prosesu seluk liu husi
mediasaun no konsiliasaun;

Investigasaun,
Peskiza
kona-ba
fórmas
promove
boa
husi
no
no
meius
governasaun,
investigasaun,
Monitorizasaun:
peskiza
atu
proteje
bazeia
no
ba
Hato’o
direitus
rezultadu
monitorizasaun
no
rekomendasaun
humanos
ne’ebé
atu
no
hetan
asegura
katak lejizlasaun tuir duni dalan Konstituisaun ninian.
iii
iv
TABELA KONTEÚDU
TITULU
PAJINA
PDHJ nia Vizaun ....................................................................................................................................iii
PDHJ nia Misaun ...................................................................................................................................iii
Tabela Konteúdu ................................................................................................................................... v
Introdusaun Husi Provedor .................................................................................................................vii
KAPITLU 1 Dezenvolvimentu iha área Direitus Humanos no Boa-Governasaun .......................... 3
Dezenvolvimentu iha área Direitus Humanus ................................................................................ 4
Dezenvolvimentu iha área Boa-Governasaun ............................................................................... 8
KAPITLU 2 Atividades Promosaun No Edukasaun Públika ........................................................... 15
2.1 Promove Direitos Humanos no Boa Governasaun ............................................................... 15
Selebrasaun loron internasional Feto ...................................................................................... 15
Selebrasaun Loron Mundial Direitos Humanos ...................................................................... 16
2.2 Treinamentu no habelar informasaun .................................................................................... 18
Treinamentu Ba PNTL ................................................................................................................ 19
Treinamentu ba Polisia Militar .................................................................................................. 19
Treinamentu ba Lideransa Komunitáriu .................................................................................. 20
Treinamentu ba professores sira.............................................................................................. 21
Fahe Informasaun ba Média ...................................................................................................... 22
Fahe Informasaun boa governasaun ba Lideransa Komunitária .......................................... 23
Fahe informasaun ba Estudantes Sira ..................................................................................... 24
Fahe infromasaun ba funsionarius públikus ........................................................................... 24
Workshop Internasional neébe hala’o iha Dili ......................................................................... 25
Fahe informasaun ba PNTL no F-FDTL .................................................................................... 26
Fahe Informasaun ba Grupu Artes Marsiais ............................................................................ 26
KAPITULU 3 Atividades Prevensaun ................................................................................................ 31
3.1 Atividades Monitorizasaun no Advokasia .............................................................................. 31
Monitorizasaun ba Detensaun Polisia:..................................................................................... 31
Monitorizasaun ba Prizaun ........................................................................................................ 33
Monitorizasaun ba Eskolas ....................................................................................................... 34
Monitorizasaun ba Asuntu Seguransa Alimentar ................................................................... 35
Monitorizasaun ba asaun F-FDTL iha Suku Laivai Sub-Distritu Lautém .............................. 37
Monitorizasaun ba Área Fronteira ............................................................................................ 38
Monitorizasaun ba Retornu Integradu...................................................................................... 39
Monitorizasaun ba Komunidade neébé hetan Dezastres Naturais ....................................... 42
Monitorizasaun kona-ba Distribuisaun Trator husi Ministerio Agrikultura no Peskas (MAP)
...................................................................................................................................................... 43
Atividade Monitorizasaun ba Projetu Dezenvolvimento Desentralizadu (PDD) .................. 43
3.2. Rekomendasaun Rezultadu Monitorizasaun ........................................................................ 44
v
KAPITLU 4 Gestaun Keixas no Kazus .............................................................................................. 49
4.1. Keixas ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2010 .............................................................................. 49
4.2 Notifikasaun .............................................................................................................................. 53
4.3 Avaliasaun Prelimináriu ba Keixas ......................................................................................... 54
KAPITLU 5 Investigasaun Kazus no Rekomendasaun ................................................................... 59
Prosesu Investigasaun .............................................................................................................. 59
5. 1 Investigasaun ba Kazus .......................................................................................................... 59
5.2. Investigasaun bazeia ba Inisiativa Provedor ........................................................................ 61
5. 3. Rekomendasaun Rezultadu Investigasaun.......................................................................... 63
KAPITLU 6 Kooperasaun Nasionál no Internasionál ...................................................................... 69
Kooperasaun Nasionál .............................................................................................................. 69
Kooperasaun Internasionál ....................................................................................................... 69
KAPITLU 7 PDHJ nia Dezenvolvimentu Institusional ...................................................................... 75
7.1 Dezenvolvimentu Rekursus Humanus ................................................................................... 75
7.2 Kapasitasaun ba Funsionários ............................................................................................... 77
Treinamentu iha rai laran: ......................................................................................................... 77
Treinamentu Esternu ba pesoál PDHJ mak tuir mai ne’e: ..................................................... 78
7.3 Vizaun Jerál Kona-ba Finansas .............................................................................................. 80
7.4 Planu Estrategiku PDHJ ........................................................................................................... 83
KAPITLU 8 Apoio Parseirus Dezenvolvimentu ................................................................................ 87
KAPITLU 9 PDHJ ba Tinan Oin Mai ................................................................................................... 91
KAPITLU 10 Dezafius ne’ebe PDHJ Enfrenta ................................................................................... 97
KAPITLU 11 RECOMENDASAUN BA ORGAUNS KOMPETENTES .............................................. 101
Recomendação Geral: ............................................................................................................. 101
Recomendação Especial ......................................................................................................... 103
vi
INTRODUSAUN HUSI PROVEDOR
Ba dala ida tan ha’u hodi PDHJ nian naran hato’o Provedoria dos
Direitos Humanos e Justiça nia Relatóriu Anuál ba Parlamentu Nasionál,
hanesan
PDHJ
dever
nian
legal
artigu
tinan-tinan
PDHJ
46,
nian
nebe
ne’ebé
haktuir
konsagra
‚iha
katak
ona
iha
loron 30,
Provedor Direitos Humanos no Justisa
estatutu
fulan-Juñu
sei hatada relatóriu
ida kompletu kona-ba nia atividades no inisiativa sira inklui estatístika
kona-ba kazu no solusaun sira ne’ebé hetan ona durante tinan ida nia
laran haktuir kalendáriu sivíl nian ne’ebé ramata iha loron 31
Dezembru
ba
Parlamentu
Nasionál‛.
Lia
menon
kona-ba
fulan-
refórma
no
sásukat sira seluk mós inklui iha relatóriu ne’e.
Ho
haraik
áan
bo’ot
ba
nebe
depozita
Nacional
no
respeito
membros
Parlamento
ba
bele
tomak
Hau
nia
recandidata
Nacional
áan
no
Provedor
tomak
hanesan
re-eleito
hakarak
fila
ba
fiar
Provedor,
fali
hato’o
no
nebe
hau
obrigado
iha
confiança
Parlamento
mandatu
ba
segundu periodo tinan 4 nian, nune iha loron 14 de Abril de 2010,
Presidente Parlamento Nacional fó tomada de posse ba Provedor no
Provedores-Adjunto
nain
rua
hodi
halao
knar
iha
instituisaun
independente ida ne’e.
Hanesan PDHJ nia relatóriu tinan-tinan kobre atividades sira hotu nebe
PDHJ
halao
husi
fulan
Janeiro
to’o
Dezembru
tinan
2010.
Relatóriu
ne’e hato’o detalhe kona-ba PDHJ nia servisu tuir kompeténsia ne’ebé
iha
atu
proteje
no
promove
direitos
humanos,
prevene
no
kombate
mal-administrasaun. Kompeténsia neé halaó liu husi atividades tolu mak
hanesan investigasaun, monitorizasaun no edukasaun públika.
Maski
iha
tinan
2010,
problema
nafatin dezafius ba PDHJ
finanseiru
no
rekursus
humanos
sai
maibé ho motivasaun no komitementu forte
atu serví ba komunidade ami kontinua halo esforsu tomak atu halao
knar
ho
diak.
nafatin
hodi
hasoru
dezafius
sente
kontenti
PDHJ
hanesan
implementa
no
no
knaar
institusaun
ne’ebé
difikuldades
orgulhu
tanba
oin
hatuur
oin,
hetan
Estadu
kontinua
ona
maibé
iha
iha
konfiansa
Lei.
tinan
boot
haka’as-an
Embora
2010
ami
tan
husi
liu
komunidade, liu liu sira nebe hela no moris iha áreas remotas.
vii
Ho atividades nebe PDHJ halao iha nível Nacional, Distritos no SubDistritos, halo povo sira bele konhese no hatene diak liu tan knar no
servisu
PDHJ
Rejionais
iha
nian,
nune’e
Rejiaun
mos
4
depois
hanesan
de
estabelese
Oekusse,
Baucau,
tiha
Sedes
Maliana
no
Manufahi hanesan meios ida atu hakbesik aan ba populasaun nomos
meios ida atu fasilita ita nia populasaun atu lalika lori sira nia keixas
mai
to’o
iha
Dili.
Nune’e
mos
iha
tinan
2010,
PDHJ
hahú
monta
kaixas keixas iha Sub-Distritos hodi fasilita populasaun sira nebe la iha
kbit atu mai Dili no Sede Rejionais.
Iha parte seluk, ho servisu nebe PDHJ hatudu no halao knar hanesan
órgaun
independenti,
tomak,
sai
faktor
nebe
halao
importante
ho
ba
imparsialidade
populasaun
sira
no
atu
independénsia
bele
depozita
konfiansa ba PDHJ, nune instituisaun ida ne hahu tinan 2010 sai fatin
prinsipal nebe populasaun sira bele hato’o sira nia problema konaba
violasaun
públikus
direitos
no
humanos
PDHJ sai
no
mal
hanesan
fatin
alministrasaun
ikus liu
hasoru
atu sira
uza
poderes
hanesan
ponte ba solusaun sira nia problema.
PDHJ
além
edukasaun
de
halao
publika,
iha
aktividades
mos
nia
monitorizasaun,
poder
atu
halo
investigasaun
fiskalizasaun,
no
nune
hato’o rekomendasaun ba Governo no órgauns kompetentes seluk inklui
instituisoens PNTL no F-FDTL atu halao knar ho diak hodi respeita
direitos humanos no halao aktus administrativus no governamentais nebe
respeita principios de boa governaçao, nune, PDHJ kontente atu haree
rezultadu pozitivu balun iha área Direitus Humanos no Boa-Governasaun
iha Timor Leste durante tinan 2010.
Ba área direitos humanos iha progreso pozitivu ida ba feto Timor-Leste
nebe
Parlamento
Nacional
aprova
ona
Lei
violénsia
doméstica,
atu
proteje feto nia direitu liu husi hapara violénsia doméstika iha nasaun
ida née. PDHJ mos fo nia contribuisaun hola parte elabora esbosu Lei
violénsia doméstika durante prosesu elaborasaun Lei.
Atu promove boa-governasaun iha tinan 2010, PDHJ kontinua servisu
hala’o atividade fahe informasaun ba estudantes sira kona-ba prinsípius
boa-governasaun no fó treinamentu ba lideransa komunitáriu. Estudantes
viii
sira
ne’ebé
partisipa
iha
atividade
ne’e
mai
husi
nivel
edukasaun
eskolas Sekundariasto’o Universitarius.
PDHJ mós iha relasaun no kolaborasaun di’ak ho entidades Timor-Leste
tomak, inklui, sociedade civil no média sira. PDHJ sei la hetan suceso
wainhira la hetan apoio husi entidades hotu
katak
média
povu
hodi
nia
knaar
promove
nu’udar
direitos
pillar
no média, tanba ami fiar
ida
humanos
importante
no
boa
atu
bele
eduka
governasaun,
nune
informasaun hirak ne’ebé mak PDHJ fó sai, públiku bele hetan asesu.
PDHJ
kontinua
reforsa
no
hametin
relasaun
no
kooperasaun
ho
Instituisoens Estado no Governo nian hodi servisu hamutuk ba interese
nacional,
em
particular
ho
Komando
PNTL
no
F-FDTL
hodi
fasilita
treinamento direitos humanos ba membros PNTL no F-FDTL, atu bele
kapasita
sira
nune
bela
halao
knar
tuir
Lei
no
Ordem
no
respeita
direitos humanos.
Konaba dezenvolvimentu institusional PDHJ embora sei hasoru limitasaun
rekursus humanos, maibe esforsa atu dezenvolve no fortifika instituisaun
ne hodi bele halao nia knar ho diak, kapasita nia rekursos humanos
nebe bele servi no presta servisu ho efisiénsia no efikás ba interese
povu no nasaun nian. Nune’e mos husi parte external, PDHJ buka atu
haburas no hametin relasaun no kooperasaun ho Instituisoens Nasionais
Direitos Humanos no Ombudsman, husi nivel Rejional no Internasional
hodi
lori
instituisaun
ne
bele
rekonhesidu
iha
nível
Rejional
non
Internasional.
Rezultadu
hatudu
katak
iha
tinan
2010,
PDHJ
integra
tan
áan
iha
SEANF (South East Asia Nation Forum ba Instituisaun Nasional Direitos
Humanos hanesan full member, iha rejiaun ASEAN, embora Timor-Leste
seidauk sai membro ba ASEAN. Ne’e suceso ida tan ba PDHJ, depois
de tinan 2007 sai full member iha Forum Asia Pacifico ba Instituisaun
Nacional Direitos Humanos, no tinan 2008, sai full member iha ICC
(International
Coordinating
Committee)
ba
Instituisaun
Nacional
Direitos
Humanos hamutuk ho Rejiaun Europa, Africa, Amerika no Asia Pacifico.
Ho oportunidade kmanek ida neé molok hakotu haú-nia lia fuan haú
hatoó
agradesimentu
komponentes tomak no
wa’in
ba
tulun
hotu
ne’ebé
oferese
husi
parseirus PDHJ nian ne’ebé servisu ho ami
ix
durante tinan 2010. Parseirus ne’ebé mak fó apoiu ba PDHJ liu husi
apoio
finanseiru,
hanesan
kapasitasaun,
Parlamentu
moral
Nasionál,
no
politiku
Governu,
durante
NGO
ne’e
mak
Nasionál
no
Internasionál, Ajénsia Nasionál no Internasionál.
La
haluha
mós
dezenvolvimentu
PDHJ
ne’ebé
hato’o
mak
agradesimentu
durante
ne’e
fó
espesial
tulun
ba
ba
parseirus
PDHJ
inklui
UNMIT, UNDP/OHCHR, no Ajénsia Koperasaun Españóla. Hau fiar katak
ho komponentes hotu-hotu nia apoio no kontribuisaun, PDHJ bele hala’o
servisu ho di’ak tuir atribuisaun ne’ebé fó ba PDHJ. Haú hein katak
iha tinan hirak tuir mai ita-nia relasaun servisu sai metin no diák liu
atu
bele
promove
no
protege
governasaun iha nasaun RDTL.
Dili, dia 30 de Junho de 2011
O Provedór
Dr. Sebastião Dias Ximenes
Pajina Mamuk
x
direitus
umanus
no
promove
boa-
KAPITLU 1
Dezenvolvimentu iha área
Direitus Humanos no Boa-Governasaun
Relatoriu Anual PDHJ 2010
1
Relatorio Annual PDHJ 2010
2
KAPITLU 1
DEZENVOLVIMENTU IHA ÁREA DIREITUS HUMANOS NO BOAGOVERNASAUN
Funsaun no responsabilidade Estado nian ho prinsípiu fundamentál ida
mak
atu
promove
no
protéje
direitus
humanos
nune’e bele konkretiza ema hotu nia mehi atu
no
boa-governasaun,
moris di’ak no hetan
progresu iha dezenvolvimentu Nasaun nian liu husi sektor oi-oin hodi
ema hotu bele goza sira nia direito liu liu atu hetan nia bem-estár
social, económico no cultural. Povu tomak bele hetan progresu moris
nian iha dezenvolvimentu ne’ebé fó benefísiu ba povu nia moris loron
loron, sai hanesan Estadu nia dever no responsabilidade atu protéje no
promove direitus humanos no boa-governasaun.
FIGURA 1. PDHJ ORGANIZA DEBATE IHA TVTL HODI HABELAR INFORMASAUN BA PÚBLIKU KONA-BA BOAGOVERNASAUN
Ho informasaun ne’ebé publika iha média nasionál katak povu mak sai
objektu
no
sujeitu
ba
dezenvolvimentu
nasionál
no
sira
iha
direitu
tomak atu goza dezenvolvimentu ne’ebé la’o iha Nasaun laran. Nune’e
Estadu kumpri duni ninia devér hodi kria meius oi-oin hodi nune’e povu
bele goza ninia direitu no hetan atendimentu públiku ne’ebé di’ak.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
3
Provedoria
Direitus
Humanus
no
Justisa
nu’udar
Institusaun
Nasionál
Direitos Humanos, órgaun independente ne’ebé konsagra iha artigu 27,
Konstituisaun RDTL, ho funsaun atu apresia no buka satisfás keixas
sidadaun sira nian hasoru poderes públikus, no atu verifika aktus tuir
Lei,
nune’e
mós
atu
prevene
no
inicia
prosesu
hotu
atu
hadiak
injustisa.
Bazeia ba Lei 7/2004, konaba Estatutu Provedor Direitos Humanos e
Justiça,
iha
knaar
importante
atu
Promove
Humanus no Promove Boa Governasaun.
no
Proteje
Direitus
Durante 2010 PDHJ hala’o
nafatin nia knaar tuir área mandatu ne’ebé iha. Atividade ne’ebé hala’o
maka
hanesan,
monitorizasaun, investigasaun
hodi protéje no promove
no
kampaña
informasaun
direitus humanos no boa governasaun.
DEZENVOLVIMENTU IHA ÁREA DIREITUS HUMANUS
Iha tinan 2010 dezenvolvimentu pozitivu iha área direitus humanus mak
situasaun
seguransa
no
polítika
iha Timor-Leste kontinua
la’o
normal.
PNTL nia responsabilidade ba seguransa internal hetan progresu
di’ak
liu iha tinan 2010 kampara ho tinan 2008-2009. Páz no estabilidade
mak sai mehi ba povu Timor-Leste atu kaer metin prinsípiu direitus
humanus no fó garantia ba estabilidade hodi nune’e
goza-nia
direitu
fundamental.
Atu
hametin
seguransa
ema hotu-hotu
no
iha territóriu Timor-Leste, autoridade seguransa hanesan
kontinua
hala’o
nia
knaar
ho
professional
no
ne’ebé vigora iha Timor-Leste.
Maski
iha
violasaun
2010.
progresu
direitus
área
humanos
husi
seguransa,
forsa
sei
PNTL balun
responsabilidade,
kumpri lei no orden
iha
estabilidade
iha
seguransa
akontesimentu
balun
durante
hodi
ba
tinan
Iha inisiu fulan Janeiru 2010 mosu issu ‘ninja’, (grupu neébé
halo krime) iha komunidade nia leet iha Distrito Bobonaro no Covalima
neébé halo komunidade sira iha área refere tauk.
Atu fó garantia seguransa ba komunidades sira iha loron 22 Janeiru
2010 PNTL no F-FDTL hala’o operasaun konjunta ne’ebé lidera husi
komandante
jerál
ne’ebé
informasaun
tuir
PNTL
rasik
katak
ho
intensaun
situasaun
atu
iha
normaliza
Distrito
situasaun
Covalima
no
Bobonaro iha ameasa ba komunidades nia moris.
Relatorio Annual PDHJ 2010
4
Tuir
monitorizasaun
PDHJ
hetan
informasaun
katak
operasaun
ne’e
foka ba membrus grupu politiku Conselhu Popular Democrático-República
Democrática de Timor-Leste (CPD-RDTL).
Membru
krime
CPD–RDTL
balun
hetan
akuzasaun
kona-ba
involvimentu
iha
maibe nunka iha klarifika alegasaun katak membru CPD-RDTL
iha ligasaun ho aktividades ninja.
Ho operasaun konjunta
diretamente
husi
monitorizasaun
Bobonaro
iha
ne’e PDHJ estabelese equipa ida neébé lidera
Provedor-Adjunto
ba
atividade
fim
de
fulan
área
direitos
operasaun
Fevereiru
humanos
konjunta
2010.
Liu
iha
husi
hodi
hala’o
Covalima
no
monitorizasaun
identifika katak iha alegasaun violasaun direitus humanus hasoru forsa
konjunta.
Hanesan vítima husi Suai Beco deklara ba equipa Monitorizasaun katak
nia hetan kapturasaun husi forsa sira iha tuku sanulu kalan iha nia
uma tanba deskonfia nia involve iha atividade CPD RDTL mak hodi
hamosu
nia
sira.
Vítima seluk husi Sub-Distritu Tilomar distritu Covalima hetan
violasaun
ninja,
ba
vítima
nia
hetan
integridade
tratamentu
fíziku
katak
aat
nia
husi
hetan
forsa
baku
operasaun
wainhira
kaptura nia. Bazeia ba rezultadu monitorizasaun née PDHJ hato’o ona
rekomendasaun ba institusaun kompetente.
PDHJ kontente atu haree rezultadu pozitivu iha área direitus humanos
iha Timor Leste durante 2010. Violénsia doméstika problema ida ne’ebé
ezisti kleur ona iha Timor-Leste, no ema hotu nia mehi, liu-liu feto
Timor-Leste
katak
atu
presiza
no
nesesita
duni
atu
hapara
violénsia
doméstika iha nasaun ida ne’e tanba la’ós ona tempu atu hakiak ka
protégé hahalok krime ne’e. Nune’e governu Timor-Leste estabelese Lei
kona-ba Violénsia Doméstika. Maski prosesu atu prosesa no diskuti Lei
violénsia doméstika lori tempu
naruk. PDHJ mós hola parte iha ekipa
hodi dezenvolve esbosu Lei Violénsia Doméstika. Tuir PDHJ nia haree
adopsaun Lei Violénsia Doméstika no 7/2010 iha fulan Maiu 2010 ne’e
progresu boot ida iha área direitus humanus. Lei ne’e suplementu tuir
kódigu Penal Timor-Leste ne’ebé vigora iha Juñu 2009 katak violénsia
doméstika sai krime públiku no Estadu iha obrigasaun atu investiga no
foti
prosesu
kriminál
hasoru
ema
ne’ebé
halo
violénsia
doméstika.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
5
Tuir PDHJ nia haree Sekretáriu Estadu Promosaun no Igualdade tau
importánsia duni Lei Violénsia Doméstika, nune’e iha tinan 2010 hahú
halo sosializasaun ba Lei refere iha fatin balun ba autoridades lokál,
Polísia, Juis no komunidade. Alende SEPI, PDHJ servisu hamutuk ho
NGO nasionál balun mós servisu maka’as ba promosaun kona-ba Lei
Violénsia Doméstika.
Seguransa alimentar iha nasaun ida importante nune’e mós iha TimorLeste.
Seguransa
alimentar
iha
Timor-Leste
sai
problema
nasionál
ne’ebé mak Governu presiza toma atensaun tanba seguransa alimentar
hanesan nesesidade báziku ne’ebé ema hotu presiza.
Tuir realidade
moris
80%
ne’ebé
iha
maioria
populasaun
Timor-Leste,
(oitenta
purcento), depende ba sector agrikultura neébé sai nudar fonte ai-han
no mós rendimentu. Ho moris vida ne’ebé husi loron ba loron karun
tuir rendimentu ne’ebé mak iha, populasaun barak sei moris kiak. Ida
ne’e
hatudu
liu
husi
moris
loro-loron
hanesan
falta
ai-han
ne’ebé
adekuadu, bee mós, hela fatin no sanitária.
Populasaun iha área remotas balun la asesu ba foos, tanba la fáan
ou faan maibe folin karun, bee mós, hela fatin no asuntu seluk tan.
Menus ai-han iha área remotas,
otas
tinan
lima
mai
kraik
mal nutrisaun
sei
aas
ba labarik balun ho
nafatin.
Ministériu
saúde
ho
Ministériu seluk esforsu-an hodi tau matan ba kestaun mal nutrisaun
maibé seidauk maximu liu –liu iha área remotas
mal nutrisaun sei
eziste nafatin.
Provedoria Direitus Humanus no Justisa (PDHJ) iha knaar importante
atu tau matan ba Estadu nia obrigasaun ba direitu ekonómiku sosiál
no kultura. PDHJ
halo monitorizasaun ba
direitu ai-han
iha
fulan
Fevereiru to’o Maiu 2010 ba Distrito sira ne’ebé PDHJ identifika sai
risku
iha
monitorizasaun
inseguransa
mak
ba
Distritu
ai-han.
Manatuto,
Distrito
Aileu,
ne’ebé
Liquiça
PDHJ
no
halo
enklave
Oeccuse.
Tuir PDHJ nia monitorizasaun katak komunidade kestiona liu kona-ba
folin fos ho marka MTCI subsidiu husi governu Timor-Leste née bé
folin karun tebes hanesan iha kapital Dili $ 16.00 toó 30.00 kada saka
ida.
Relatorio Annual PDHJ 2010
6
Tuir
populasaun
rendimentu
sira
loro-loron
katak
sira
menus
laiha
liu
kbiit
husi
atu
$
1
sosa
ou
tanba
sira
nia
dala
ruma
laiha
PDHJ
hato’o
ona
rendimentu.
Bazeia
ba
rezultadu
monitorizasaun
ne’ebé
iha
relatóriu no rekomendasaun ba institusaun kompetente atu bele hadi’a
sistema fa’an foos ba komunidade maibé foos subsídiu kontinua menus
iha Mercado ho folin ne’ebé karun.
Hatutan tan ida neé iha fulan Dezembru tinan 2010 Governu muda nia
polítika hodi tau prioridade ba produtu local no sira sei hapara
foos
MTCI ba komunidade maibé kestaun seluk mak mudansa klimátika fó
impaktu
ba
komunidade
menus ai-han
sira
nia
produtu
lokál
no
komunidade
sei
liu-liu iha área remotas.
Iha nasaun ne’ebé de’it no mundu globalizasaun ne’ebé oras ne’e iha
mudansa husi loron ba loron edukasaun nu’udar pillar importante. Liu
husi
edukasaun
hodi
bele
bele
partisipa
dezenvolve
iha
ema
sosiedade
nia
hodi
personalidade
fó
nia
no
matenek
kontribuisaun
ba
dezenvolvimentu nasionál no hadi’a sira nia kualidade vida moris nian.
Estadu tenke rekoñese direitu ema hotu nian ba edukasaun
tanba ho
edukasaun mak bele dezenvolve tomak personalidade humana nian no
sei hametin respeitu ba direitus humanus no liberdade fundamental.
Iha 2010 PDHJ hala’o monitorizasaun ba kondisaun eskolas iha Distritu
Liquiça,
Oecusse,
implementasaun
Manatutu,
programa
Alieu
governu
no
Sub-Distritu
nian
liu-liu
Atauro
Ministériu
kona-ba
Edukasaun.
Tuir informasaun ne’ebé PDHJ hetan husi fontes sira katak iha Distritu
Liquiça eskola lima mak hetan konstrusaun no fundus konstrusaun husi
pakote
referendum.
mesa
no
kadeiras
Maski
edifísiu
nune’e,
hetan
difikulta
konstrusaun
alunus
sira
maibé
bainhira
la
inklui
prosesu
aprendizajen la’o. Impaktu husi ida neé alunus sira tuur iha simentu
nune’e sira ladún iha konsentrasaun no laiha vontade atu tuir matéria
ne’ebé mestre sira esplika no alunus sira sei la aprende atu hasae
sira nia kapasidade. Ho kondisaun hanesan ne, alunus sira mós bele
hetan moras tanba loron-loron tuur deit iha simentu leten.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
7
Problema seluk ne’ebé eskolas sira iha Distritu Liquiça enfrenta mak
mestre sira barak mak laos funsionárius permanente, merenda eskolár
la
iha
kualidade,
profesores
no
la
eskola
iha
kuadru
ne’ebé
hakerek,
dook,
falta
sentina,
livrus
distánsia
ba
alunus
sira
uma
no
professores, eskolas sira la iha biblioteka.
Iha sorin seluk inan aman alunus sira mós kestiona kona-ba mestre
sira neébé sei uza métodu violénsia
bainhira alunus sira halo sala,
mestre sira kastigu alunus sira, hanesan baku alunus sira ho rota, halo
ta’uk ho ai, dulas tilun no bolu atensaun ba inan aman. Haree ba
problema sira ne’e PDHJ fó konkluzaun katak professores uza meius
kastigu ka baku alunus sira, ida ne’e viola direitu labarik nian tanba
direitu
labarik
Internasionál
Bazeia
atu
Direitu
labele
hetan
Labarik
ne’ebé
ba rezultadu
tratamentu
Estadu
monitorizasaun, PDHJ
aat
tuir
Konvensaun
Timor-Leste
ratifika
ona.
hato’o ona rekomendasaun
ba Ministériu kompetente atu bele tau matan ba isu refere.
DEZENVOLVIMENTU IHA ÁREA BOA-GOVERNASAUN
Prinsípius
boa
governasaun
sai
hanesan
mata
dalan
no
xave
ba
governu ne’ebé mak kaer ukun atu nune’e dezenvolvimentu bele la’o ho
di’ak
tuir
planu
ne’ebé
governu
iha,
nuneé
povu
bele
moris
iha
prinsípius
jeráis
ba
prosperiedade.
Governu
ne’ebé
mak
kaer
ukun
tenke
kumpri
administrasaun publika oinsa atu haree ba prosekusaun interese públiku
nian
ne’ebé
respeita
ba
interese
lejitimu
sidadaun
no
instituisaun
konstitusional sira nian ne’eb’e prevee iha artigu 137 Constituição RDTL.
PDHJ
nian
knar
importante
ida
mak
oinsá
atu
promove
boa
governasaun liu husi atividade promosaun no edukasaun civica, atividade
monitorizasaun
abuzu
de
e
halo
podér
investigasaun
no
ba
keixas
mal-administrasaun,
ne’ebé
atu
iha
nune’e
indikasaun
gestaun
administrativa ne’ebé la’o seidauk di’ak buka para atu hadi’a no buat
ne’ebé kontra lei tenke prosesu tuir lei, liu-liu hahalok ne’ebé ligadu ho
abuzu podér no indisius Koluzaun, Korrupsaun no Nepotismu (KKN).
Relatorio Annual PDHJ 2010
8
Esforsu
ne’ebé
PDHJ
halo
prinsípius boa governasaun
iha
sistema
atendimentu
liu
husi
atividade
maka atu
ba
promosaun
kona-ba
hamenus prosesu burokrasia
públiku
liu-liu
atu
hadi’a
kualidade
atendimentu ba públiku husi governantes sira, liu-liu funsionárius públikus
sira atu sérví povu ho di’ak. Estadu Timor-Leste, liu husi Parlamentu
Nasionál
no
Governu
ne’ebé
agora
daudaun
kaer
ukun,
iha
duni
interese atu hadi’a mal-administrasaun no kombate korrupsaun liu husi
elabora Lei ba Kriasaun Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) hili no fó
tomada de posse ba Komisáriu KAK iha tinan 2010 hodi tau matan ba
asuntu korrupsaun ne’ebé mak ema barak preokupa no kestiona no sai
kestaun nasionál iha Nasaun ne’e.
Tuir PDHJ nia haree, ne’e passu ida ne’ebé di’ak hodi bele haburas
boa governasaun no kaer metin ba prinsípius fundamentais balun husi
boa
governasaun
responsabilidade,
hanesan
prinsípius
akontabilidade,
tuir
partisipasaun,
lei,
efisiénsia
nune’e bele servi ho di’ak atu bele hadi’a di’ak liután
transparénsia,
no
efikás
atu
povu nia moris
tuir mandatu Konstituisaun RDTL
PDHJ
iha
tinan
2010
liu
husi
Diresaun
Nasionál
Boa-Goverasaun
kontinua hala’o nia atividades importante tolu hanesan, monitorizasaun,
investigasaun
no
edukasaun
públika.
Ekipa
monitorizasaun
divizaun
Boa-Governasaun hala’o atividade monitorizasaun ba projetus konstrusaun
ba
estradas,
valetas
bee-dalan
ba
estrada
eskola,
klínika,
tanke
be
mós, moru protesaun estradas, moru protesaun ba mota, mini mercado,
kanalizasaun
be
mós
husi
Projetu
Emergencia
no
Pakote
Dezenvolvimentu Desentralizasaun (Projetu PDD) ne’ebé halo iha Distritu,
Sub-Distritu no Sukus sira.
Rezultadu husi monitorizasaun nee, PDHJ sei hatoó rekomendasaun ba
órgauns kompetentes atu hadia buat ruma ne’ebé hamósu irregularidaes
ou mal-administrasaun iha nia implementasaun, no mós iha dadus balun
husi monitorizasaun nee PDHJ sei foti inisiativa hodi halo avaliasaun
preliminária
Procurador
tanba
Geral
iha
da
indisius
Republica
KKN
no
atu
nune’e
Komisaun
Anti
sei
entrega
ba
Korrupsaun
atu
prosesa tuir kompeténcia neebe sira iha.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
9
PDHJ mós preokupa ho asuntu osan ba idozus sira, bolsa da mãe,
ne’ebé mak hato’o husi sidadaun balun kona-ba direitu ne’ebé Estado
fó ba sira, katak realidade
implementasaun iha terrenu seidauk la’o ho
di’ak.
PDHJ nota katak buat sira mosu
husi
lideres
komunitarius
la
tanba baze de dados ne’ebé mai
kompletu
no
iha
mós
indikasaun
halo
manobra ba dados nee la tuir kondisaun real iha suco laran, ema
ne’ebé merese simu osan idozus nian balun la hetan no ema ne’ebé
tuir loloos seidauk iha direitu atu simu, sira mak hetan oportunidade
uluk. Tanba dadus sei fraku mak tinan 2010 membrus do Governu sira
ba hotu iha Distritus atu hadia problema ba dadus hirak nee.Além de
halo monitorizasaun iha Distritu to’o Sucos, PDHJ mós halo programa
edukasaun publika ka kampaña kona-ba knaar PDHJ nian, liu liu konaba
prinsípius
boa
governasaun
ba
lideres
komunitáriu,
funsionárius
públikus, sosiedade civil no estudantes sira husi nivel secundáriu to’o
universitárius sira iha Distritu balun inklui mos iha Dili.
FIGURA 2. ADJ. RUI PEREIRA DOS SANTOS HO EKIPA BOA GOVERNASAUN FAHE INFORMASAUN BA LIDERANSA
LOKAL KONA-BA BOA-GOVERNASAUN IHA ILHA ATAURO
Relatorio Annual PDHJ 2010
10
Atividades kampaña ne’e hanesan meius prevensaun nian no mós atu
aumenta koñesimentu no sensibiliza ema hotu atu tau matan
lisuk
ba
sira-nia
knar
principios
boa
lala’ok
entidades
administrativu
governasaun
ho
di’ak
públikus
atu
Estadu
nune’e
ita
nian
bele
hodi
hala’o
concretiza
iha Timor-Leste. Atividade edukasaun publika neé hetan
apoiu husi Ajénsia Kooperasaun Españóla iha períodu 2009 too 2010.
PDHJ nia mehi mak oinsa bele haree instituisaun governamentais hala’o
sira
nia
aspirasaun.
knaar
atu
Prinsípius
responde
Boa
povu
Governasaun
nia
sai
problemas
hanesan
no
mata
sira
nia
dalan
no
xave ba Governu neebe kaer ukun atu halao dezenvolvimentu nasional
hodi bele lori prosperidade ba povo nia moris diak.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
11
Relatorio Annual PDHJ 2010
12
KAPITLU 2
Atividades Promosaun No Edukasaun Públika
Relatoriu Anual PDHJ 2010
13
Relatorio Annual PDHJ 2010
14
KAPITLU 2
ATIVIDADES PROMOSAUN NO EDUKASAUN PÚBLIKA
2.1 PROMOVE DIREITOS HUMANOS NO BOA GOVERNASAUN
Atividades Edukasaun no Promosaun iha tinan 2010, barak liu halao
iha nível distrital no sub-distrital, neébé populasaun iha áreas remotas
seidauk hatene lolós knar no servisu Provedoria dos Direitos Humanos
no
Justiça
Redes
nian.
Direitos
Nuneé
mos
Humanos
iha
PDHJ
halo
Distritos
akordo
hodi
no
habelar
koperasaun
ho
informasaun
no
promove knar no servisu PDHJ nian ba komunidades sira neébé hela
iha áreas rurais. Atividades neébé PDHJ halao, fó prioridade ba iha
áreas remotas tanba povo barak mak seidauk hatene knar PDHJ nian,
nuneé, selebrasaun internasional loron direitos humanos, sempre selebra
iha Distritos.
SELEBRASAUN LORON INTERNASIONAL FETO
PDHJ selebra loron internasional Feto dia 8 de Março de 2010 iha
Sub-Distrito
Fatuberliu,
Distritu
Manufahi.
Iha
biban
ne,
Provedoria
organiza workshop ida hodi fahe informasaun konaba direito feto, no
direitos
humanos
Diskriminasaun
Participantes
em
jeral,
konaba
Konvensaun
Hasoru
Feto
nomos
konaba
ba
loron
importante
Feto
ba
Elimanasaun
violénsia
ne,
doméstika.
Administrador
Distrito
Manufahi, Administrador Sub-Distrito Fatuberliu, reprezentantes Feto husi
Sub-Distrito,
Chefes
Sucos
de
no
Sucos no
Aldeias,
Chefes
reprezentantes
Aldeias,
husi
estudantes,
Governo
padres
no
lokal,
madres
sira nomos membros PNTL balun. Objektivu selebra loron internasional
Feto
iha
konaba
Welaluhu,
knar
no
Fatuberliu
servisu
ne,
PDHJ
laos
deit
nian, maibe
atu
mos
fahe
valoriza
informasaun
loron
Feto
hodi fó korajem feto sira halao sira nia knar hanesan feto, fén no
inan tuir principios direitos humanos no principios de igualdade género
entre feto ho mane. Fó mos konhesimentu no korajem ba cidadaun
hotu hotu atu respeita direito no dignidade feto hanesan ser humano,
nuneé
laen
workshop
ne
sira
mos
bele
participantes
respeita
sira
liu
fén
liu
feto
sira
sira
nia
direito.
sente
Durante
kontente
no
entusiasmu atu tuir, tanba foin ba dala uluk PDHJ bele tu’un to’o sira
nia
área
neébé
izoladu
hodi
fahe
informasaun
sira
hanesan
ne’e.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
15
Perguntas
no
problemas
barak
neébé
hato’o
husi
komunidades
participantes iha evento ne’e.
FIGURA 3. LORON INTERNASIONAL FETO IHA WELALUHU
SELEBRASAUN LORON MUNDIAL DIREITOS HUMANOS
Loron 10 Dezembru nu’udar loron mundiál
ba
selebrasaun
loron
importante ne’e. Inklui Timor-Leste mos selebra loron refere. Iha tinan
2010 PDHJ selebra loron mundiál direitus humanos ba dala 62. Tema
mundiál iha loron ne’e kona-ba Ko’alia Maka’as Hapara Diskriminasaun.
Topiku ida ne’e atu fó hanoin ba mundu tomak katak diskriminasaun
bazeia
ba
kór,
relijiaun,
buras iha mundu. Tan
loron
10
Dezembru
status,
seksu
sei
existi
nafatin
no
kontinua
ne’e mak liu husi eventu internasionál hanesan
2010
atu
haklaken
katak
ema
hotu
iha
mundu
tomak tenke ko’alia maka’as hapara diskriminasaun liu husi kontribuisaun
ideias, hanoin, aten brani servisu maka’as kontra abusu no violasaun
hanesan diskriminasaun.
Hanesan
mós
iha
Timor-Leste
diskriminasaun
ba
grupus
sira
ne’ebé
ladún iha kbiit atu dezenvolve sira nia-án hanesan diskriminasaun ba
feto, labarik, no ema defisientes sira. Feto Timor Leste seidauk iha
oportunidade
di’ak
atu
asesu
ba
edukasaun
iha
nivel
superior,
Relatorio Annual PDHJ 2010
16
diskriminasaun
feto
mos
akontese
dalaruma
iha
servisu
fatin,
diskriminasaun ba feto bele iha família ho violénsia bazeia ba jéneru.
Labarik sira balun sei hetan diskriminasaun iha família no sosiedade.
Labarik
balun
ema
adultu
sira
sei
uza
ba
servisu
todan
hanesan
servisu iha uma laran, iha to’os no servisu iha dalan.
Sei
iha
diskriminasaun
ba
ema
defisientes
no
vulnerável,
no
sira
ladún asesu ba fatin públiku hanesan edifísiu Governu nian, sira ladún
asesu
ba
edukasaun
públiku.
Ema
iha
área
rural
ladún
asesu
ba
informasaun, ladún asesu ba vida ekonómika no sosiál hanesan, ai-han
ne’ebé adekuadu, edukasaun, saúde ne’ebé di’ak. Instituisaun governu
nian no NGO sira inklui PDHJ, iha komitementu boot
hodi
iha
no
seriedade
ko’alia maka’as hapara diskriminasaun. Maibé presiza ita hotu-hotu
Nasaun
laran
nia
kontribuisaun
hodi
hapara
diskriminasaun
iha
Timor– Leste.
Ho tema ne’ebé importante iha tinan 2010 Provedór Direitus Humanus
no Justisa hato’o nia mensajen husi TVTL
sosiedade
no
komunidade
atu
ba
servisu
Estadu Timor– Leste,
maka’as
hodi
hapara
diskriminasaun bazeia ba seksu ne’ebé sei existi maka’as iha TimorLeste.
PDHJ mós produs poster stiker (600), banner, kamizolas hanesan meius
promosaun ba sosiedade kona-bà direitushumanus bainhira selebra loron
internasionál
direitus
humanos.
Antes
selebra
loron
mundiál
direitus
humanos ne’e PDHJ nia ekipa hahú iha loron 6 -9 Dezembru 2010
hala’o sosializasaun informasaun ba lider lokál, komunidade sira iha Sub
Distrito
Tiliomar,
informasaun
seluk
kona-ba
relasaun
entuziazmu
Sub-Distritu
ho
husi
Zumalai
diskriminasaun
direitus
laek,
humanos.
komunidade
no
no
Suai
direitus
Durante
sira
vila.
humanus
fahe
espera
Sosializasaun
no
asuntu
informasaun
katak
tenke
hetan
iha
kontinuasaun ba sosializasaun informasaun tanba sira iha área rural la
dun asesu ba informasaun.
Nune’e iha loron 10 Dezembru 2010 PDHJ halo selebrasaun hamutuk
ho komunidade lokáliha Distritu Covalima. Iha selebrasaun loron mundial
direitus humanus ne’e, participantes sira laos deit mai husi komunidade
Distrito Covalima, inklui membros PNTL no F-FDTL iha Distrito neba,
Relatoriu Anual PDHJ 2010
17
maibe PDHJ mós konvida komandante PNTL husi Distritu Manufahi ho
nia
membrus
balun
hodi
partisipa
iha
selebrasaun
ne’e.
Iha
oportunidade ne’e Provedór Direitus humanusfó prémiu ba Komandante
PNTL Distritu Manufahi neébé hetan apresiasaun husi PDHJ tanba iha
Distrito
Manufahi
saiezemplu
ida
keixas
violasaun
ba komandante
direitos
sira seluk
humanos
ho
nia
menus,
membrus
nuneé
sira
atu
serví komunidade tuir Lei no ordem neébé respeita direitus humanus.
Razaun
PDHJ
fó
premiu
ba
komandante
Distritu
Manufahi
bazeia
observasaun no klasifikasaun PDHJ ba keixas neébé simu iha Distrito
ida
idak,
tama
liu
iha
Manufahi
liu
ba
PDHJ
menus
atuasaun
husi
ba
Distritu
alegasaun
membros
refere
PNTL,
katak
violasaun
nuneé
PNTL
direitus
keixas
sira
humanus
iha
ne’ebé
Distritu
iha
tinan
2009-2010.
FIGURA 4. PROVEDOR DE DIREITOS HUMANOS E JUSTISA, DR. SEBASTIÃO DIAS XIMENES KAER LIMAN HO
KOMANDANTE PNTL DISTRITO MANUFAHI DEPOIS DE INTREGA PREMIU.
2.2 TREINAMENTU NO HABELAR INFORMASAUN
PDHJ fó prioridade atu hasae kuñesimentu ba ofisial publiku hanesan
métodu ida atu promove kapasidade atu nune’e sira bele kumpriende
tuir estandar DireitusHumanus no Boa Governasaun. Durante tinan 2010
Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça kontinua fahe informasaun
liu husi atividade treinamentu no workshop iha Kapitál Dili no mós iha
Distritus sira to’o Sub-Distritus. Husi fulan Janeiru to’o fulan Dezembru
2010,
PDHJ
hanesan
nia
PNTL
tarjetu
sira
hodi
membrus
halo
workshop
F-FDTL
sira,
no
treinamentu
lideransa
mak
komunitária,
estudantes sira husi eskola primária to’o ensinu sekundária. Treinamentu
referee kona-ba área boa governasaun no direitus humanus.
Relatorio Annual PDHJ 2010
18
TREINAMENTU BA PNTL
Respeita ba direitushumanus sai hanesan xave importante atu bele fó
valór
no
respeita
dignidade
humanu.
Nune’e
atu
hasa’e
koñesimentu
membrus PNTL sira nian iha área direitos humanos maka iha loron 15
to’o 21 Fevereiru 2010
Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça
(PDHJ) liu husi Diresaun Nasionál Direitos Humanos fó treinamentu ba
membrus PNTL iha Distritu Oecuse.
FIGURA 5 DR. SILVERIO PINTO BAPTISTA, ADJUNTO PROVEDOR BA AREA DIREITOS HUMANOS HATOÓ
ESPLIKASAUN BA MEMBRUS PNTL OECUSE IHA TREINAMENTU KONA-BA DIREITOS HUMANOS NO LEI
Iha 23 to’o 25 Junu 2010 PDHJ ho UNMIT fó treinamentu ba PNTL
Liquica.
Liu
husi
treinamentu
ne’e
atu
hasa’e
koñesimentu
membrus
PNTL sira kona-ba Lei no Direitos Humanos, no mós knaar PDHJ hodi
promove no protéjedireitos humanos. Objetivu husi atividade ne’e hodi
prevene
labele
akontese
tan
violasaun
direitos
humanos
liu
liu
iha
prosesu kapturasaun.
TREINAMENTU BA P OLISIA MILITAR
PDHJ ho nia parseirus sira hanesan UNMIT seksaun direitus humanus,
Secretariu Estadu Defeza, SEPI, HAK no Unicef hala’o treinamentu ba
Polisia Militar. Treinamentu hetan partisipasaun husi ajente polisia militar
hamutuk 40. Treinamentu ne’e hala’o iha loron 18 -22 Outobru 2010
iha Kuartel Polisia Militar, Mascareñas Dili.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
19
Matéria
iha
treinamentu
direitus
humanus,
konstituisaun,
mak
obrigasaun
kapturasaun
direitus
direitus
no
humanus
baziku,
humanus,
detensaun,
kna’ar
direitus
aplikasaun
F-FDTL
humanus
iha
durante
investigasaun, uza forsa, uza kilat no forsa (uza kilat no kronha hodi
baku),
protesaun
género,
oinsa
violénsia
F-FDTL
ba
feto
kontra
bele
no
labarik
feto,
feto
protesaun
prevene
violasaun
sira,
violénsia
feto
iha
ba
ba
feto
no
bazeia
konflitu
labarik
ba
armada,
feto
sira,
konvensaun direitu labarik, exploitasaun no abusu sexual, la bele involve
labarik sira tama forsa armada, oinsa F-FDTL prevene violasaun direitu
labarik,
Lei
Humanitariu
Internasional
ho
nia
prinsipius
sira,
diferensa
entre konflitu armadu Internasional no Nasional.
TREINAMENTU BA LIDERANSA KOMUNITÁRIU
Lideres Komunitárius hanesan orientadór ka mata dalan ba
atu
ezekuta
garante
sira
direitu
nia
programa
komunidade
komunitàriu
partikularmente
iha
fò
nivel
komunidade
lokal,
atensaun
no
atu
prioridade
ba
grupo vulnerável sira iha baze. PDHJ mòs iha kna’ar importante atu fò
informasaun
hatudu
katak
direitus
humanus
lider
komunitáriu
informasaun sufisiente kona-ba
ba
lider
hakarak
komunitáriu
treinamentu
tanba
tanba
realidade
sira
direitus humanus atu nune’e
laiha
sira mòs
bele habelar informasaun ba komunidade. Iha loron 20 -24 Setembru
2010
PDHJ
Liquiça
hamutuk
ba
30.
hala’o
suku
treinamentu
Dato,
Programa
suku
hanesan
ba
lideres
Lauhata
no
komunitárius
Maumeta
no
iha
Distrito
partisipantes
mós realiza iha fulan Outubru
tinan
2010 iha Sub-Distritu Maubara suku Vavioqinia, Vatovou ho partisipates
hamutuk 26.
Partisipantes mai husi xefe sukus, xefe aldeias, reprezentante juventude,
reprezentante feto no lia nain sira. Treinamentu ne’e importante atu fó
koñesimentu
direitushumanus
ba
lideres
bele
knaar
no
oinsá
hala’o
ho
di’ak
komunitárius
sira
bele
atu
promove
nune’e
no
sira
proteje
direitushumanus liu-liu fó atensaun liu ba grupu vulnerável sira iha área
rural.
Matéria ba treinamentu mak direitus humanus báziku, direitus humanus
ho demokrasia, direitus humanus no jéneru, direitus humanus no grupu
vulnerável, CEDAW. Partisipantes sira iha interese di’ak tebes hodi rona
Relatorio Annual PDHJ 2010
20
informasaun ne’ebé mak ekipa treinamentu fahe no lideres komunitárius
mós iha perguntas no sujestaun balun ba ekipa treinadór. Partisipantes
sira
mós
sente
kontente
katak
sira
bele
direitus humanus, no lideres komunitárius
halo
kontinuasaun
treinamentu
no
hetan
informasaun
kona-ba
mós espera katak PDHJ sei
sosializasaun
informasaun
kona-ba
lisaun
métodu
direitus humanus ba lideres komunitárius sira.
TREINAMENTU BA PROFESSORES SIRA
Atu
integra
mensajen
direitus
partisipativu
ne’ebé
profesór
humanos
sira
iha
hanorin.
Hanesan
ho
follow-up
ba
trienemantu iha 2009 PDHJ ho UNMIT kontinua hala’o monitorizasaun
ba edukador sira. Monitorizasaun ne’e hala’o ba professóres sira ne’ebé
hetan
ona
treinamentu
kona-ba
oinsá
uza
métodu
partisipativu
husi
PDHJ no UNMIT parte direitos humanos fó.
Monitorizasaun ne’e hahú iha inisiu fulan Abríl 2010 ho metodolojia mak
hala’o observa diretamente ba professór sira durante hanorin iha sala
laran, entrevista ho mestre no alunus sira depois de hanorin lisaun
ramata.
Liu
husi
atividade
ne’e
ekipa
husi
PDHJ
no
UNMIT
fahe
manual operational atu integra mensajen direitos humanos iha eskolas
no
material
bainhira
sira
hanorin
seluk
ne’ebé
matéria.Liu
bele
husi
ajuda
professóres sira
monitorizasaun
ne’e
iha
atu
aulas
haree
diretamente ba professóres sira ne’ebé simu ona treinamentu kona-ba
oinsa integra mensajen direitos humanos iha aulas bainhira sira hanorin
alunus sira iha klase ho métodu partisipativu.
FIGURA 6. OFISIAL PDHJ HALA’O MONITORIZASAUN BA ESKOLA PRIMÁRIA PÚBLIKU LIQUIÇÁ KONA-BA INTEGRA
MENSAJEN DIREITOS HUMANOS IHA LISAUN ESKOLA
Relatoriu Anual PDHJ 2010
21
Tuir ekipa monitorizasaun nia haree katak durante monitorizasaun iha
eskolas
sira,
mestra
sira
maioria
implementa
duni
método
integra
mensajen direitus umanus iha lisaun ne’ebé sira hanorin no mós uza
duni
métodu
partisipativu.
Ida
ne’e
pasu
di’ak
ba
PDHJ
tanba
treinamentu ne’ebé PDHJ ho nia parseiru UNMIT parte direitos humanos
fó ba professóres sira kona-ba integra mensajen direitos humanos iha
eskolas
la
saugati.
Maibé
presiza
iha
kontinuasaun
treinamentu
ba
professóres sira kona-ba método integra mensajen direitos humanos iha
aulas no apoiu material (alat peraga) atu nune’e profesór sira bele uza
hodi hanorin alunu sira kona-ba direitos humanos di’ak liu iha aban
bainrua.
FAHE INFORMASAUN BA MÉDIA
Papél media importante tebes
Nune’e
makiha
loron
Humanos
e
Justiça
eletrónika
kona-ba
30
(PDHJ)
prinsípiu
ba
fulan
dezenvolvimentu
Juñu
realiza
2010
workshop
boa-governasaun
nasaun
ne’e
nian.
Provedoria
de
Direitos
ba
media
imprime
no
papél
PDHJ
no
hodi
promove Boa-Governasaun.
FIGURA 7. DIRESAUN NASIONÁL BOA-GOVERNASAUN HALA’O WORKSHOP BA MEDIA EMPRIMI NO ELETRÓNIKA
SIRA KONA-BA PRINSÍPIU BOA-GOVERNASAUN NO PAPÉL MEDIA IHA AULA BIBLIOTEKA PDHJ DILI
Relatorio Annual PDHJ 2010
22
Liu husi meius ne’e, PDHJ hakarak fahe informasaun kona-ba servisu
PDHJ nian ba jornalistas sira.
Nune’e mós hodi fó kapasitasaun ba
membros média hodi hatene kona-ba prinsípius boa-governasaun. PDHJ
espera katak média bele halo nia knaar ho di’ak no mós hanesan
parte
sosiedade
nian
iha
Timor-Leste
hodi
kontrola
ba
órgauns
governamentais no órgaun soberanu sira nia servisu. Partisipantes iha
workshop neé iha hamutuk ema nain 17, husi jornais no radio neebe
eziste iha Kapital Dili.
FAHE INFORMASAUN BOA GOVERNASAUN BA LIDERANSA KOMUNITÁRIA
Entretantu Iha loron 23 toó 25 Fevereiru 2010 PDHJ liu husi Diresaun
Nasionál Boa-Governasaun hala’o workshop ba lideres komunitárias sira
iha
ema
Distritu
nain
Espanhola
Liquiça.
Total
38.
Programa
ho
objetivu
partisipantes
neé
atu
hetan
lideres
kompriende
kona-ba
prinsípiusboa
realiza
Distritu
Ermera
iha
ho
iha
apoiu
treinamentu
husi
komunitária
Agénsia
sira
bele
governasaun.Workshop
Sub-Distritu
neé
sira
hamutuk
Cooperação
hatene
hanesan
neébé
no
mos
pertense
ba
Distritu refere mak hanesan Sub-Distritu Letefoho ho total partisipantes
ema
nain
47,
Sub-Distrito
Atsabe
total
partisipantes
43,
Sub-Distritu
Hatolia partisipantes ema nain 59 no Sub-Distritu Railaku ema nain 28
mak partisipa. Entretantu iha loron 21-25 fulan juñu 2010 atividade fahe
informasaun
halaó
iha
iha
Ilha
Ataúru.
Fatin
sira
realiza
fahe
informasaun mak hanesan suku vila Atauru partisipantes ema nain 44,
Suku Beloi partisipantes ema nain 34, Suku Bikeli ema nain 47 mak
partisipa,
Suku
Makadade
partisipantes
ema
nain
33
no
suku
Makili
partisipante 31.
FIGURA 8. HABELAR INFORMASAUN KONA-BA BOA-GOVERNASAUN BA LIDERANSA KOMUNITARIA SIRA IHA
ERMERA
Relatoriu Anual PDHJ 2010
23
FAHE INFORMASAUN BA ESTUDANTES SIRA
Estudantes sira mak futuru geresaun
atu
kaer
ukun
iha
Timor-Leste
tanba nee PDHJ foti sira hanesan targetu ba programa ‚promove
boa
governasaun, atu nuneé`e bele fó koñesementu kona-ba Papél PDHJ,
no
saida
mak
sai
hanesan
prinsípius
boa
governasaun
fó
mos
informasaun ba sira konaba esperiénsia boa-governasaun iha mundu no
direitus
humanos
hahu iha
fundamentais.
Fahe
informasaun
inisiu fulan Marsu toó fulan
ba
estudantes
sira
Outubru 2010. Atividade fahe
informasaun ba estudantes sira husi Escola Secundária São Pedro no
Escola
Secundaria
4
Setembru
neebe
halao
iha
Dili,
ho
total
partispantes hamutuk ema nain 201.
Programa
hanesan
mos
Direcção
Nacional
Boa-Governação
halao
ba
Estudantes husi Escola Secundária Kristál ho partisipantes hamutuk ema
nain
42,
Escola
Secundária
Nicolau
Lobato
ema
nain
62,
Escola
Secundária São Miguel ema nain 61, Escola Secundária Rainha da Paz
ema nain 51 no Escolah Secundária Klihantil ho total partisipantes ema
nain 96, Escola Secundária 12 de Novembru ho partisipantes hamutuk
ema nain 60, Escola Secundária Finantil ho total partisipantes ema nain
60, Escola Secundária 10 de Dezembru ho partisipantes ema nain 60,
Escola Secundária Paulo VI ho partisipantes ema nain 61 no Escola
Secundária Heróis da Pátria Anu’nur ho total partisipantes hamutuk ema
nain 121,
Entretantu fahe informasaun ba estudantes sira husi nivel universidade
sira mak hanesan DIT no UNPAZ partisipantes hamutuk ema nain 140,
estudante UNTL ho total partisipantes hamutuk ema nain 70, estudantes
sira iha Institutu Ciensia Relijiozu (ICR) ho total partisipantes ema nain
42, estudantes sira husi UNITAL ema nain 82, estudantes sira husi
UNDIL ho partisipante ema nain 64.
FAHE INFROMASAUN BA FUNSIONARIUS PÚBLIKUS
Iha loron 10 fulan Maiu 2010 atividades hanesan PDHJ halo mos ba
funsionárius
sira
husi
hamutuk ema nain 22.
kona-ba
Papél
PDHJ,
Ministériu
das
Finansas
ho
total
partisipantes
Matéria neebe fó ba partisipantes sira mak
prinsípius
boa-governasaun,
governasaun iha mundo no mos direitus humanus.
esperiénsia
boa-
Iha loron 10 fulan
Outubru 2010 atividades hanesan mos hala’o ba guarda prizaun sira
Relatorio Annual PDHJ 2010
24
iha Prizaun Bekora ne’ebé partisipantes mai husi guarda prizaun sira
hamutuk ema nain 37. Nune’e mos iha loron
aktividaes
hanesan
hala’o
ba
funsionarius
21 fulan Outubru 2010
sira
ne’ebé
tuir
hela
formasaun iha INAP ho total partisipantes hamutuk ema nain 62.
WORKSHOP I NTERNASIONAL NEÉBE HALA’ O IHA DILI
PDHJ iha tinan 2010 konsege organiza workshop internacional rua, ida
workshop kona-ba direito económico, social no cultural neébé halao iha
hotel Timor iha 31 de Agosto de 2010, neébe loke oficialmente husi
Presidente Parlamento Nacional. Iha workshop internacional neé oradores
sira mai husi rai liur, husi Espanha nomos perito ida kona-ba direito
económico,
social
no
cultural,
neébé
servisu
mos
iha
Comisaun
Nasional Direitos Humanos Kenya nian, Dra Allison Corkery. Oradores
neébé mai husi nacional, husi NGO Forum Tau Matan, Ministerio das
Finanças no Secretariado Millenium Development Goals. Workshop ida
neé diskute kona-ba estratejia atu promove direito económico social no
cultural
iha
Timor-Leste,
no
halibur
hanoin
oinsa
atu
tau
matan
ba
problema ecónomico social e cultural ba cidadaun Timor oan tomak, liu
liu
sira
públicos,
neébé
vulneráveis.
membros
do
Workshop
Governo,
neé
membros
participa
do
husi
funcionários
Parlamento,
corpos
diplomáticos, sociedade civil no média.
FIGURA 9. PREZIDENTE RDTL DR. JOSE RAMOS HORTA HALO ABERTURA BA WORKSHOP INTERNASIONAL
STRATEJIA BA PROMOSAUN BOA-GOVERNASAUN IHA MEMORIAL HALL DILI
Relatoriu Anual PDHJ 2010
25
Aktividade Workshop Internacional importante
ida fali kona-ba promove
boa governasaun neébé PDHJ realizaiha dia 10 de Outubru 2010 fatin
Memorial Hall Dili ne’ebé partisipa husi funsionárius públikus sosiedade
sivil no komunidade sira. Workshop refere loke husi Dr. Jose Manuel
Ramos Horta, Presidente RDTL ho total partisipantes hamutuk ema nain
atus ida (100). Workshop Internacional ida ne participa mos Presidente
Ombudsman
konferénsia
Nacional
fó
Indonesia
oportunidade
ba
nian
hanesan
orador.Workshop
funsionáriuspúblikus
atu
rona
no
no
fó
hanoin kona-ba prinsípius boa governasaun iha kontestu Timor Leste no
oinsá sira bele aplika prinsípius ne’ iha sira nia fatin servisu.
FIGURA 10. WORKSHOP INTERNASIONAL KONA-BA DIREITU EKONOMIA, SOSIAL NO KULTURA IHA HOTEL TIMORDILI
FAHE INFORMASAUN BA PNTL NO F-FDTL
Iha loron 12 Julhu 2010 Atividade fahe informasaun hala’o ba membrus
F-FDTL iha Quartel Jerál Tasi Tolu ho partsipantes hamutuk ema nain
58.
Entretantu
atividades
fahe
informasaun
kona-ba
Boa-Governasaun
hala’o mós ba membrus PNTL sira husi akademia PNTL Dili ne’ebé
realiza iha loron 28 Outubru 2010 ho total partisipantes 28.
FAHE INFORMASAUN BA GRUPU ARTES MARSIAIS
Iha fulan Outubru 2010 PDHJ halo koordenasaun ho autoridade lokál
iha
Sub-Distritu Uatolari no organizasaun Ita Ba Paz, hanesan mata
dalan ba PDHJ atu koordena ho Komisaun Reguladora Artes Marsiais
(KRAM) no Federasaun Silat Timor Leste (FESTIL) atu fasilita sesaun
Relatorio Annual PDHJ 2010
26
regulamentu artes marsiais ba workshop ne’ebé ekipa PDHJ organiza.
Husi
rezultadu
koordenasaun
ne’e,
autoridades
ne’ebé
ekipa
koordena
maioria iha interese atu kontribui iha atividade workshop.
Nune’e iha loron 22Outubru 2010 ekipa PDHJ hala’o workshop
Komunidade,
retornadu
sira,
autoridade
lokál
no
grupu
artes
ba
marsiais
sira iha Sub-Distritu Uatolari. Workshop ne’e ho intensaun atumembrus
komunidade balun bele hatene sirania devér, direitu no responsabilidade
atu hadook-an husi konflitu.
Matéria
humanus,
ba
workshop
regulamentu
ne
konaba
artes
knaar
marsiais,
papél
PDHJ,
konseitu
polísia
fó
komunidade, knaar lider komunitáriu, prevensaun
direitus
protesaun
ba
konflitu no prinsípius
bázikus ba boa governasaun. Partisipantes workshop maka xefe suku,
xefe
aldeia,
marsiais
no
responsável
retornadus
partidu
ho
polítika
kuantidade
iha
nivel
partisipantes
lokál,
grupu
mais
ou
artes
menus
hamutuk 100 husi suku 6 aldeia 64 iha Sub-Distritu Uatualari. Orador
ba
workshop
ne,
mai
husi
PDHJ,
Polísia
Komunitáriu,
komisaun
reguladora artes marsias (KRAM), NGO Ita Ba Paz.
Durante no depois workshop reprezentantes husi grupu artes marsiais,
autoridades suku no komunidade hato’o sujestaun ba ekipa workshop
katak
atividade
Preokupasaun
ne’ebé
hanesan
hanesan
tenke
mai
kontinua
husi
to’o
Administradór
nivel
suku.
Sub-Distritu
Uatolari katak sorumutu hanesan, presiza hala’o nafatin to’o nivel aldeia.
Nia mós deklara katak ezisténsia grupu artes marsiais ‚Persaudaraan
Setia Hati Terate‛ (PSHT), ‚Kera Sakti‛, ‚Persatuan Silat Tenaga Dalam‛
(PSTD)
iha
grupu
ne’ebé
forte
tebes
iha
komunidade
Sub-Distritu
Uatolari, no maioria husi grupu sira-ne’e seidauk iha koñesimentu di’ak
kona-ba regulamentu artes marsiais nian (Lei No. 10/2008). Frakeza ida
ne’e sai sasukat ba asaun membru grupu artes marsiais sira-nian iha
komunidade.
Bazeia ba perguntas no sujestaun husi komunidade, grupu arte marsiais
no
autoridade
lokál
sira,
PDHJ
konklui
katak
presiza
habelar
informasaun to’o báze, atu bele hadi’a komunikasaun sosiál no asegura
relasaun
fraternidade
entre
komunidade
ho
grupu
artes
marsiais
iha
suku Makadiki, Matahoi, Afaloikai, Babulo, Waitame no Vessoru.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
27
PDHJ fó prioridade atu hasa’e koñesimentu ba ajentes Estadu no mós
komunidade sira hanesan estratéjia ida atu promove direitus humanos
no
boa
governasaun.
informasaun.
PDHJ
Meius
haree
oin-oin
katak
ne’ebé
PDHJ
komunidade
no
uza
hodi
habelar
mós ofisiál
públiku
balun iha ona koñesimentu kona-ba knaar PDHJ nian.
Iha tinan 2010 persentajen keixas ne’ebé PDHJ simu husi komunidade
ne’ebé tama iha mandatu PDHJ sae 23% kampara ho 20091
signika
katak
iha mudansa
pozitivu kona-ba
komprensaun
no bele
komunidade
nian kona-ba PDHJ nia servisu no podér. Tuir PDHJ nia treinamentu
intensaun atu haforsa Estadu nia servisu tuir prinsípius boa governasaun
no
direitus
humanos
ho
nuneé
PDHJ
estabelese
koordenasaun
ho
entidades Estadu atu halo treinamentu hanesan ho Akademia Polísia,
Sekretáriu
Estadu Seguransa,
Ministériu
Edukasaun
no
seluk
tan.
Liu
husi kooperasaun ho Ministériu no instituisoens relevantes, PDHJ bele
fó apoiu atu aumenta kualidade servisu hanesan ijemplu iha eskolas
balun mak mestre integra ona direitus humanos ba sira nia métodu ba
hanorin ensinu primáriu sira.
1
Iha 2010 PDHJ simu keixas 36 mak la tama iha mandatu PDHJ nian husi keixas total 214 signifika
16% keixas la tama iha mandatu. Iha 2009 iha keixas 92 mak la tma iha mandatu PDHJ nian husi
total keixas 234 signifika 39% la tama iha mandatu.
Relatorio Annual PDHJ 2010
28
KAPITULU 3
Atividades Prevensaun
Relatoriu Anual PDHJ 2010
29
Relatorio Annual PDHJ 2010
30
KAPITULU 3
ATIVIDADES PREVENSAUN
Mandatu PDHJ nian importante ida mak prevensaun violasaun direitus
humanos
ona
no
iha
mal-administrasaun.
Estatutu
Provedor
PDHJ
nian
nia
no
knar
hala’o
ne’ebé
liu
mak
husi
garante
PDHJ
nia
funsionárius sira ho aktividades monitorizasaun ba situasaun jerál iha rai
laran, ba fatin detensaun no prizaun relasiona ho lala’ok autoridades
kompetentes. Iha sorin seluk PDHJ mos
iha kompeténsia hodi hato’o
lia menon, konsellu, proposta, opiniaun ba Governu, Parlamentu Nasionál
ka órgaun kompetente seluk hodi prevene violasaun direitus humanos.
3.1 ATIVIDADES MONITORIZASAUN NO ADVOKASIA
Iha tinan servisu 2010,
PDHJ
kontinua hala’o nafatin atividades
monitorizasaun ba entidades públikus, sela detensaun, projektusgovernu
nian, situasaun jerál kona-ba direitos humanos no boa- governasaun iha
rai laran.
MONITORIZASAUN BA D ETENSAUN P OLISIA:
Hodi haree besik kondisaun fízika detensaun nian inklui tratamentu ba
detidus
sira,
maka
iha
loron
15-21
Fevereiru
2010
PDHJ
liu
husi
departamentu monitorizasaun no advokasia iha Diresaun Nasionál Direitos
Humanos
hala’o
detensaun
ne’e
monitorizasaun
sai
nudar
ba
fatin
iha
ne’ebé
sela
polísia.
suspeitu
ba
Tanba
krimi
fatin
hotu-hotu
ne’ebé mak hetan kapturasaun husi polísia no forsa internasionál detém
durante periodu masimu oras 72.
Iha
fulan
Direitus
polisa
Marsu
tinan
Humanos
nian
iha
hala’o
Distritu
2010
to’o
PDHJ
monitorizasaun
Oekusi,
liu
husi
regular
Sub-Distrito
Diresaun
ba
Ataúru,
Nasional
fatin
detensaun
distritu
Covalima,
Distritu Ermera, Bobonaro no Distritus sira seluk iha Timor laran tomak.
Iha
fatin
detensaun
detensaun
Distritu
detensaun
hanesan
Covalima,
PDHJ
observa
la-hamoos,
Covalima
foer
no
uma
inklui
odamatan,
aat
katak
kondisaun
kondisaun
janela,
sentina,
fíziku
hariis
fatin, jeralmente seidauk halo rehabilitasaun. Husi kondisaun detensaun
la-favorável ne’e, polisia detensaun sira iha Distrito refere informa katak
Relatoriu Anual PDHJ 2010
31
detidus sira uluk konsege halai sai husi detensaun no kestaun seluk
mak detidus sira ladun hetan protesaun ba sira nia seguransa.
Entretantu
kondisaun
monitoriza
katak
fatin
kuartel
detensaun
polisia
iha
Distrito
Distrito
Ermera
Ermera,
PDHJ
nune’e
polisia
laiha
Distritu Ermera sei okupa hela edefisiu administrasaun Distrital Ermera
nian no fatin detensaun a’at. Tuir PDHJ nia monitorizasaun iha fulan
Marsu tinan 2010 fatin refere seidauk halo rehabilitasaun.
Entretantu iha Distrito Bobonaro, kondisaun fiziku detensaun klo’ot atu
detein ema ida de’it sekarik liu ema ida ka rua halo detidu sira dada
is la di’ak no iha posibilidade hamosu detidu moras.
Iha Distritu Liquiça kondisaun fatin detensaun di’ak, maibé detidu nia
nesisidade
hodi
asesu
ba
be’e
mós,
ai-han
menus.
Kona-ba
fatin
detensaun iha Distritu Aileu tuir PDHJ nia monitorizasaun katak seidauk
iha
edefisiu
Entretantu
foun
ba
Distritu
polisia
Ainaro
Distritu
Aileu
inklui
fatin
kondisaun
fatin
detensaun
detensaun.
Sub-Distritu
Maubisse seidauk halo rehabilitasaun no agora kondisaun a’at.
Bainhira funsionárius PDHJ hala’o monitorizasaun ba fatin detensaun iha
Distritu Manufahi katak fatin detensaun aat, hanesan odamatan, plafon,
parede. PNTL mós distribui material ba detidus sira limitadu. Sasán sira
ne’ebé detidus sira uza mak hanesan biti, lensol momentu sira tama
iha detensaun laran durante oras 72. Ofisial husi PDHJ bainhira husu
informasaun
ba
detidus
sira
kona-ba
aihan
durante
sira
iha
fatin
detensaun katak sira sempre hetan aihan durante iha detensaun laran.
Husi resultadu monitorizasaun PDHJ foti konklusaun katak kestaun sira
ne’e sai obstaklu bo’ot ba servisu polisia nian iha
Distritu referee hodi
proteje direitu detidus sira nian iha fatin detensaun.
Problema
seluk
ne’ebé
polisia
sira
enfrenta
iha
fatin
detensaun
mak
hanesan menus rádio komunikasaun no transporte, pur ezemplu kuandu
akontese
detensaun
konfrontasaun
difisil
atu
entre
to’o
lalais
grupos
ba
balun
fatin
halo
akontesimentu
krime,
polisia
tanba
menus
komunikasaun no transporte. Bazeia ba rezultadu monitorizasaun neébé
iha,
PDHJ
hato’o
ona
rekomendasaun
ba
instituisaun
relevante
hodi
hadia jestaun.
Relatorio Annual PDHJ 2010
32
Maske detidus sira detém iha fatin detensaun, maibé sira iha direitu
nafatin atu asesu ba advogadu, hetan vizita husi familia, informasaun,
no asisténsia saudé.
detensaun,
Detidus sira ne’ebé ekipa PDHJ hasoru iha fatin
informa katak
sira la
hetan
baku,
tuku,
tebe
no
sira la
hetan tratamentu aat husi PNTL sira bainhira sira iha detensaun. Maibé
sira
hetan
tratamentu
aa’t
husi
PNTL
sira
iha
tempu
atuasaun
no
kapturasaun.
MONITORIZASAUN BA P RIZAUN
Prizaun hanesan fatin ne’ebé fasil hamosu alegasaun violasaun direitus
humanus. PDHJ iha knaar importante hodi halo monitorizasaun ba fatin
prizaun hanesan meius ida atu prevene violasaun direitus humanus no
bele
identifika
violasaun
direitu
humanus
husi
ofisiál
Estadu
nian
hanesan guarda prizaun sira.
Iha tinan 2010 ofisial PDHJ halao monitorizasaun ba prizaun Gleno no
Becora. Tuir informasaun ne’ebé PDHJ simu husi prizioneirus sira katak,
Guarda Prizaun la halo tratamentu aat hanesan baku, tuku tebe ba
prizioneirus
sira
iha
prizaun
Becora
no
Gleno.
Tuir
ofisial
PDHJ
ne’ebé halo monitorizasaun hafoin halo entrevista ho prizioneirus balun
iha prizaun Gleno katak sira la hetan tratamentu áat.Kona-ba kondisaun
fíziku,
prizaun
Becora
no
Gleno
tuir
ekipa
monitorizasaun
nia
observasaun katak kondisaun Prizaun Gleno no Bekora jeralmente di’ak.
Prizioneirus sira iha prizaun Becora hamutuk 196 no prizioneirus sira
iha prizaun Gleno hamutuk 28.
Maske nune’e prizionerius sira iha prizaun Gleno hateten iha buat balun
ne’ebé
mak
menus,
hanesan
kona-ba
bee
moos.
Durante
ne’e
sira
konsume bee ne’ebé mai husi mota liu husi torneira dala ruma bee
mai ho foer.
Kona-ba
tratamentu
saúde
hanesan
nesesidade
baziku
tan
ne’e
iha
prizaun Becora no Gleno di’ak tanba iha mini klinika ne’ebè sempre
iha
pesoal
saúde
hodi
fó
assisténsia
médiku
ba
prizioneirussira.
Bainhira iha prizioneirus balun moras grave ou urjente lori kedas ba
iha Hospital Nasionál Guido Valadares Dili.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
33
Kona-ba família sira nia vizita ba prizioneirus sira katak, durante ne’e
família
sempre
hetan
semana,hanesanloron
laran
oportunidade
Tersa-feira
no
halo
vizita
Sábadu
iha
ho
loron
durasaun
rua
oras
kada
2
nia
tuir horáriu ne’ebé mak determina ona husi prizaun Becora no
Gleno.
Maske nune’e iha família husi prizioneirus barak mak labele
vizita ho kestaun dook no laiha osan atu halo viajen ba-mai, nune’e
mós prizioneirus sira labele kontaktu ba sira-nia família tanba laiha liña
telefone fiksu iha prizaun laran.
Iha
prizaun
mós
establese
atividades
sira
hanesan
treinamentu
ba
karpintaria, badaen halo vazu ai-funan (ba mane sira) no ba feto sira
mak halo kostura, material sira ne’e mai husi Caritas Australia. Tuir
informasaun
husi
jestor
prizaun
no
prizioneirus
sira
hateten
rezultadu
husi treinamentu ne’ebé iha sira sempre fa’an wainhira iha tempu feira
ba komunidade sira ne’ebé hakarak atu sosa no rendimentu ne’e utiliza
hodi
sosa
fali
ekipamentu
ne’ebé
menus.
Nune’e
mós
wainhira
prizioneirus sira ne’ebé mak sai ona husi prizaun sei simu osan husi
sasan ne’ebé mak sira halo faan hodi selu transporte fila fali ba nia
hela fatin.
MONITORIZASAUN BA E SKOLAS
Iha nasaun ne’ebé de’it ho mundu globalizasaun ne’ebé oras ne’e iha
mudansa husi loron ba loron edukasaun nu’udar pillar importante. Liu
husi
edukasaun
hodi
bele
bele
partisipa
dezenvolve
iha
ema
sosiedade
nia
hodi
personalidade
bele
fó
no
matenek
kontribuisaun
ba
dezenvolvimentu nasionál no hadi’a sira nia kualidade vida moris nian.
Estadu tenke rekoñese direitu ema hotu nian ba edukasaun
edukasaun
mak
dezenvolve
tomak
rekursus
no
personalidade
tanba
humanu
nian no sei benefisia hodi hametin respeitu ba direitus humanus no
liberdade e garantia fundamental ba ema ida idak nian.
Bazeia ba Estatutu PDHJ, Lei 7/2004,artigu 24 (a, b) neébé hateten
katak
PDHJ
publicos
nian,
iha
kompeténsia
hanesan
atu
Governo
superviziona
no
nia
funcionamento
órgauns
hotu
poderes
neébé
halao
funsaun no serviços públicos, konaba violação direitos humanos no má
administração
propostas
no
no
submete
relatórios
ba
nia
parecer
Governo,
kah
rekomendasaun
Parlamentu
Nasionál
ruma
ka
ou
órgaun
Relatorio Annual PDHJ 2010
34
kompetente
proteção
seluk,
direitos
konaba
kualker
humanos
no
matéria
promoção
relasiona
boa
ho
promoção
governação.
Tuir
no
knaar
ne’ebé mensiona iha leten, PDHJ hala’o monitorizasaun ba kondisaun
eskolas iha Distritu Liquiça kona-ba implementasaun programa governu
nian liu-liu Ministériu Edukasaun hodi implementa edukasaun tuir duni
padraun direitus humanus ka lae.
Ekipa
monitor
PDHJ
nian
ne’ebé
tenke
kumpri
mínimu
fó
atensaun
tuir
ba
Estadu
Konstituisaun
RDTL
nia
no
obrigasaun
Konvensaun
Direito Ekonómico Sosiál no Kultural. Monitorizasaun ne’e haree liu ba
eskola primária tanba edukasaun primária mak báze ba edukasaun PreSekundária to’o ensinu Superior. PDHJ halo entrevista diretamente ba
respondentes sira no halo observasaun diretamente ba eskolas.
Respondentes
sira
ne’ebé
PDHJ
halo
entrevista
mak
hanesan,
director eskola, reprezentante alunu sira, reprezentante Mestre sira, inan
aman alunu sira inklui autoridade lokál hanesan Administradór Distritu,
Sub-Distritu, Xefe Sukus no Xefe Aldeias sira. Liu husi monitorizasaun
reprezentantes ensinu primária Distritu Liquiça, Oecussie, Manatutu, Alieu
no
Sub-Distritu
Ataúro.
Distritus
hotu
neébémak
PDHJ
halo
monitorizasaun, ami haree iha problema ho fasilidades.
Por
ezamplu
eskolas
iha
Distritu
Liquiça,
total
hamutuk
55
inklui
eskolas katólika 4 no eskolas públiku 51. Eskola lima deit mak hetan
konstrusaun
no
fundus
konstrusaun
husi
pakote
referendum.
Maski
edifísiu hetan konstrusaun maibé la inklui mesas no kadeiras, alunus
sira falta kadeiras no mesas hodi hakerek bainhira hala’o aprendizajen
iha
aulas.
Impaktu
husi
mesa
kadeiras
laiha,
alunus
sira
tuur
iha
simentu nune’e sira ladún iha konsentrasaun ka laiha vontade atu tuir
matéria ne’ebé mestre sira esplika
no alunus sira sei la aprende buat
ruma. Alein de alunus sira mós bele hetan moras tanba loron-loron
tuur deit iha rai simentu leten.
MONITORIZASAUN BA ASUNTU SEGURANSA ALIMENTAR
Seguransa alimentar iha Timor-Leste sai problema Nasionál ne’ebé mak
Governu
presiza
toma
atensaun
tanba
seguransa
alimentar
hanesan
nesesidade báziku ne’ebé ema hotu presiza.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
35
Tuir realidade moris ne’ebé iha maioria
populasaun Timor-Leste 80%
(oitenta purcento) depende ba sektor agrikultura mak sai fonte ai-han
no mós rendimentu. Ho moris vida ne’ebé husi loron ba loron karun
tuir rendimentu ne’ebé mak iha, populasaun barak sei moris kiak. Ida
ne’e
hatudu
adekuadu,
remotas
liu
bee
husi
mós,
balun
la
moris
hela
loro-loron
fatin
asesu
ba
no
foos,
hanesan
sanitária.
bee
falta
ai-han
Populasaun
mós,
hela
fatin
ne’ebé
iha
no
área
asuntu
sosial seluk.
Provedoria Direitus Humanus no Justisa (PDHJ) iha knaar importante
atu tau matan ba Estadu nia obrigasaun ba direitu ekonómiku sosiál
no kultura. PDHJ
halo monitorizasaun ba
direitu ai-han
iha
fulan
Fevereiru to’o Maiu 2010 ba Distrito sira ne’ebé PDHJ identifika sai
risku
iha
inseguransa
monitorizasaun
mak
ba
ai-han.
Distritu
Distrito
Manatuto,
ne’ebé
Aileu,
PDHJ
Liquiça
no
halo
enklave
Oeccuse.
Tuir PDHJ nian monitorizasaun iha tempu hanesan,
Distritus sira,
folin foos
iha kapitál Dili no
aumenta ba bei-beik kompara ho rendimentu
ne’ebé iha. Lojas sira faan fos ho folin $ 16.00 to’o $ 30.00 halo
populasaun
laiha
kbiit
atu
sosa.
Folin
foos
ne’ebé
aumenta,
halo
populasaun no ema vulnerável sira la asesu ba foos tanba sira nia
rendimentu
ne’ebé
akontese iha
menus
liu
$
1.00
loron
ida,
MTCI liu husi negosiantes sira
hanesan
foos
ne’eb’e
Governu nian
35/kg
iha
ho
fa’an
barak
foos subsídiu
fo’os 35/kg ho folin
11.00 kada saka ida. Negosiantes sira
realidade
dala
Distritus, Sub-Distritos, Sukus no Aldeias sira.
Governu halo intervensaun ho ninia polítika hodi
baratu
ne’e
$
negosiantes
bele
12.00
sira
kada
fa’an
$ 10.00 - $
faan
saka
foos
ho folin
ida.
la
Maibé
tuir
standard
ho folin $ 18.00 to’o $ 35.00 ba 35 kg kada saka ida
ne’e akontese beik-beik iha tinan 2009 - 2010.
Governu halo mudansa polítika hodi
fa’an
husi
prosesu
Xefe
sukus
sira,
maibé
foos no distribui foos liu
foun
ne’e
mós
hetan
difikuldades tanba burokrasia MTCI ne’ebé mak lori tempu hodi distribui
foos
ba
sukus
no
aldeias,
problema
ida
ne’e
sei
akontese
nafatin
durante tinan 2010.
Relatorio Annual PDHJ 2010
36
Sosiedade sivíl no povu barak mak kondena maka’as ba governu liu-liu
MTCI
ne’ebé
imkompetente,
oinsá
governu
kria
mekanizmu
di’ak
atu
bele fa’an foos ne’ebé ho folin baratu hodi bele garante ba povu nia
direitu ba ai-han maibé laiha rezultadu.
Iha
parte
seluk
instituisaun
PDHJ
kompetente
mós
hato’o
atu
bele
relatóriu
hadi’a
no
rekomendasaun
sistema
fa’an
ba
foos
ba
komunidade maibé foos subsídiu kontinua menus iha mercado ho folin
ne’ebé karun.
Hatutan tan ida neé, iha fulan Dezembru tinan 2010 Governu muda nia
polítika hodi tau prioridade ba produtu local no sira sei hapara
MTCI
ba
impaktu
komunidade
ba
maibé
komunidade
menus aihan
sira
sira
haluha
nia
katak
produtu
mudansa
lokál
no
foos
klimátika
komunidade
fó
sei
liu-liu iha área remotas.
Tuir PDHJ nia haree katak, governu la iha planu ne’ebé klaru
kona-
ba distribuisaun foosnune’e fó impaktu ba komunidade . Sira difisil atu
hetan subsidiu foos ho marka MTCI husi governu nune’e fo impaktu
asesu
ba
komunidade
ai-han.
sira,
Tuir
iha
informasaun
komunidade
balun
neébé
loron
PDHJ
ida
han
rekoilha
dala
husi
rua
ho
batar uut ne’ebé simu husi sentru klínika. Labarik balun dadersan ba
eskola
la
han
buat
ida
antes
ba
eskola.
Komunidade
husi
Distritu
Liquiça, Manatuto no Aileu balun hateten katak sira konsume de’it aihan hanesan batar, fehuk, ai-farina no hahán seluk ne’ebé sira bele
konsume. Liu husi rezultadu monitorizasaun ne’ebé iha, PDHJ halo ona
advokasia
ba
governu
no
hato’o
ona
rekomendasaun
ba
Ministeriu
kompetente atu hadi’a situasaun refere.
MONITORIZASAUN BA ASAUN F-FDTL IHA SUKU LAIVAI SUB-DISTRITU LAUTÉM
Forsa
militár
nia
knaar
espesiál
ida
atu
prevene
violasaun
direitushumanus no iha podér espesiál atu
Tanba
bele
ne’e forsa F
evita
abuzu
no
–FDTL
sira
violsaun
tenke
proteje seguransa públiku.
hatene situasaun ne’ebé
direitushumanus.
Alegasaun
mak
violasaun
direitushumanus husi membrus F-FDTL balun relasiona ba akontesimentu
iha data 27-Agusto 2010 iha suku Laivai Distritu Lautem. Iha membru
F-FDTL
ida ne’ebé momentu
ne’ebá hetan asaltu fíziku husi grupu
Juventude iha suku Laivai.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
37
Hahalok
ne’ebé
rezulta
membru
F-FDTL
hetan
kanek
no
ikus
mai
membru F-FDTL
la satisfeitu ho asaltu fíziku husi ema sivíl, tan ne’e
membru F-FDTL
husu ajuda ba nia kolegasF-FDTL sira husi primeiru
batalhaun Baucau. Membrus F –FDTL mais ou menus ema nain
8-9
ba iha fatin refere hodi responde kedas atuasaun husi Juventude iha
Laivai.
Rezultadu
husi
atuasaun
ne’ebé
mosu,
rezulta
ema
nain
rua
kanek todan no ida mate.
Tuir PDHJ nia monitorizasaun ba kazu Lavai iha dia 30 Agustu 2010
iha fatin akontesimentu katak alegasaun kona-ba tratamentu aat
ikus
mai
rezulta
ema
ida
mate
no
nain
rua
kanek
no
todan.
Iha
informasaun husi komunidade sira iha suku refere katak akontesimentu
ne’ebé rezulta ema ida mate no ema rua seluk kanek todan, ida ne’e
involvimentu
membrus
F-FDTL
Distritu Baucau ne’ebé
Direitu ba moris mak
no laiha ema ida
rekoñese no
internasionál
balun,
primeiru
rezulta ema ida mate
batalhaun
husi
no nain rua kanek.
direitu ne’ebé ema ida-idak iha, desde nia moris
hakotu ema seluk nia vida. Direitu ba vida moris
garante iha Konstituisaun RDTL artigu 29 no Konvensaun
direitu
sivíl
no
polítika,artigu
6
katak
ema
ida-idak
iha
direitu inherent atu moris no ema sei la lakon arbiru ninia direitu ba
moris.
Bazeia ba rezultadumonitorizasaun ba kazu refere, PDHJ foti inisiativa
hodi
halo
investigasaun
kona-ba
alegasaun
violasaun
direitushumanus.
Kazu refere PDHJ halo ona AP (Avaliasaun Preliminária ), alein ida
ne’e hetan kópia
rezultadu investigasaun husi Instituisaun F-FDTL no
kazu refere oras ne’e iha ona Ministériu Públiku hodi kontinua halo
prosesu. Tuir Estatutu PDHJartigu 42, Pontu 2.a katak
kontinua
halo
investigasaun
ba
kazu
ne’ebé
mak
PDHJ la bele
prosesu
hela
iha
monitorizasaun
iha
tribunal.
MONITORIZASAUN BA ÁREA FRONTEIRA
Iha loron 21-26 Juñu 2010 ofisial
PDHJ
hala’o
fronteira, hanesan Citrana, Sakato, Oesilo, Passabe ho Cruz, (Distritu
Oekusi),
Memo,
Tunubibi,
Batugadé
(Distritu
Bobonaro)
no
Salele
(Distritu Suai).
Relatorio Annual PDHJ 2010
38
Liu husi monitorizasaun ne’e atu haree situasaun aktual iha fronteira
liu-liu haree ba asuntu ne’ebé relasiona ho seguransa fronteira, direitu
económico, sosiál e cultural no servisu administrasaun imigrasaunfronteira
nian.
Liu
husi
monitorizasaun
ne’e
ofisial
PDHJ
hasoru
malu
ho
autoridade lokál sira hodi husu kona-ba sira nia hanoin kona-ba moris
iha liña fronteira.
FIGURA 11. OFISIAL PDHJ HALAÓ MONITORIZASAUN BA SITUASAUN ACTUAL IHA FRONTEIRA
MONITORIZASAUN BA R ETORNU INTEGRADU
Iha tinan 2010 PDHJ iha programa monitorizasaun ne’ebé foka liu ba
seguransa
iha
fatin
ne’ebé
komunidade
retornu
integradu
hela
ba.
Ofisial PDHJ haree no observa katak iha retornu integradu balun hetan
progresu.
Maske
nune’e
retornu
integradu
balun
mak
sei
infrenta
problema entre grupu artes marsiais no problema rai.
Iha
sorin
dezafius
seluk
retornu
hanesan
asesu
integradu
sira
ba
ne’ebé
uma
sei
hasoru
difikuldades
adekuadu,
bee
mos
no
no
elektrisidade.
Iha
loron
28-30
Jullu
2010
ofisial
PDHJ
halo
monitorizasaun
mak
hanesan iha Sub-Distritu Ermera kobre Suku Era-Ulu, Goulolo, Estadu
no
Riheu.
Iha
Suku
Era-ulu
autoridade
lokal
kestiona
kona-ba
informasaun iha sektor justisa nian, tanba autor krime balun ne’ebé livre
husi sira-nia responsablidade.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
39
Falta de konsiderasaun husi sektor justisa ba ema sira mak komete
krime maibe la hola medidas adekuadu no bele hamosu problema foun
iha komunidade nia leet liu-liu hamosu ódiu no vigansa. Suku Goulolo
no Estadu situasaun di’ak no komunidade ne’ebé sai vítima iha krize
2007 dezenvolve ona sira-nia kondisaun ho pakote rekoperasaun, inklui
hadi’a sira-nia relasaun ho komunidade seluk, no mos diálogu ne’ebé
governu fasilita iha fulan Outubru tinan 2009.
Preokupasaun
atual
autoridade
husi
suku
Goulolo
no
Estadu
maka
tenke realiza diálogu tradisionál nahe biti boot no hadi’a koñesimentu
komunidade
liu
husi
atividade
workshop,
treinamentu
no
sosializasaun
atu transforma komunidade nia hanoin no vizaun tuir kontestu moris iha
nasaun demokrátiku. Entretantu iha Suku Riheu no Hatulia sei infrenta
problema rai (plantasaun kafe, uma fatin, baliza). Iha Sub-Distritu parte
Hatolia
B,
situasaun
malu
Suku
normal
Fatubolu,
maib’e
(kecemburuan
Atsabe iha
Lisafat,
sei
sosiál).
Mau-ubu,
enfrenta
Atividade
problema
Fatubessi
ki’ik
monitorizasaun
fulan Agostu tinan 2010 ofisial
no
Urahou
hanesan
iha
inveija
Sub-Distritu
PDHJ konsegue
identifika
problemas balun hanesan infraestrutura báziku; edukasaun, agrikultura no
saúde.
Alein de halo monitorizasaun iha Distritus sira, ofisial PDHJ mós halo
monitorizasaun ba situasaun geral iha Kapital Dili. Tuir ofisial PDHJ nia
observasaun problema mak sei eziste hanesan problema entre grupus
artes marsiais, problema entre juventude no problema balun mak ligadu
ho situasaun passadu tinan 2006-2007.
Tuir
PDHJ
nia
nasionalne’eb’e
haree
no
governu
observasaun
hala’o,
iha
katak
parte
politika
balun
reintegrasaun
hetansusesu
tanba
konsegue lori fila IDPs ba sira-nia hela fatin uluk. Maske nune’e iha
parte seluk sei iha deslokadus uma kain ida mak sei kontinua hela iha
tenda
emerjensia
iha
sira-nia
uma
fatin.
Por
ezemplu
aldeia
Baya
Leste, Suku Bairopite, Sub Distrito Dom Aleixo ho razaun katak iha
membru polisia balun mak sei okupa sira nia hela fatin.
Relatorio Annual PDHJ 2010
40
PDHJ hamutuk ho MSS liu husi ekipa Hamutuk Hari’i Futuru hodi halo
mediasaun ba parte rua maibé la konsegue hetan solusaun tanba parte
rua sei mantein ida-idak nia razaun, tanba kestaun ne’e tama ba iha
área
direitu
sivil
nune’e
dalan
ikus
mak
PDHJ
2010
PDHJ
halo
de
Agustu,
4
sujere
ba
sira
atu
rezolve liu husi tribunal.
Iha
fulan
Aldeia
Julhu
21
maka
Fomento
II,
to’o
Agostu
hanesan
Fomento
III,
30
Baya
Leste,
Lawlora, Terus Nanis, Beto tasi,
monitorizasaun
Setembru,
Ramelau,
Fomento
Badiak,
I,
Lemocari,
Bedois, Terminal, Sao Jose,
Foun, Mauc, Lisbutak, Lidun, Golgota no
kobre
Moris
Aidak Bihare. Retornu husi
aldeias ne’ebé mensiona iha leten katak sira laiha asesu di’ak ba bee
moos no eletrisidade, maibé asuntu rua ne’e sai hanesan preokupasaun
nasional.
Kestaun
rai
sai
hanesan
asuntu
sériu
entre
retornadu
no
komunidade sira, retornadu balun seidauk konstroi sira-nia uma tanba
laiha rai. Monitorizasaun iha Distritu Dili hala’o entrevista ho ema 79,
Feto 10, Mane 69 husi aldeia 21 ne’ebé mensiona leten.
Iha loron 20-23 fulan Dezembru 2010 informasaun husi Estasaun Polísia
Sub-distritu Luro katak
iha konflitu entre grupus arte marsiais ne’ebé
akontes iha loron 14 Dezembru 2010. Iha akontesimentu entre grupus
artes marsiais Persaudaraan Setia Hati Terate (PHST) ho KORKA halo
populasaun sira la hakmatek. Iha akontesimentu ne’e, grupu balun hetan
kanek
no
liman
tohar.
Durante
akontesimentu
ne’e
hetan
kedas
atuasaun husi PNTL Sub-Distritu Luro, problema refere sei prosesu hela
no seidauk iha progresu di’ak ba problema refere. Pozisaun autoridade
ba kazu ne’e, sira sai mediador no fó alternativu ba grupu rua PSHT
no KORKA atu hili dalan ba rezolve problema ne’e liu husi prosesu
ritual ka investigasaun.
Maibé
autoridades
sira
buka
nafatin
meius
oinsá
mak
atu
hetan
solusaun ba problema ne’e iha tempu tuir mai. Polísia estasaun Luro
apresia tebes ho prezensa PDHJ nian, husu katak komunidade Luro
presiza informasaun atu minimiza ka redús konflitu entre grupus artes
marsiais.
Komunidade
no
grupu
artes
marsiais
presiza
hadi’a
sira-nia
koñesimentu atu bele kompriende lei no direitus humanus.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
41
Rezultadu monitorizasaun kona-ba problema seguransa iha komunidade
nia
leet
mak
ekipa
PDHJ
neébé
halaó
monitorizasaun
hato’o
ona
problema refere ba parte seguransa iha Distritu no Sub-Distritu atu bele
garante seguransa ba komunidade. Hanesan deskreve iha Kapitulu iha
leten PDHJ mos halo kordenasaun ba kada responsável grupu artes
marsiais sira, lideransa lokal, komunidade nune’e bele fahe informasaun
atu
garante
estabilidade
no
asegura
relasaun
entre
membrus
komunidade sira. Liu husi transfere informasaun ida ne’e hametin tan
relasaun entre lideransa lokál,
artes marsias ka
grupu xave sira atu
minimiza aktus krime no fó valór ba dignidade humanu.
Iha
isu
seluk
konaba
repatriasaun
Kupang-Indonézia ba Timor-Leste.
verbalmente
Distritu
ekipa
Uatolari
monitor
no
família
lima
ne’be
repatria
husi
Informasaun husi família lima ne’e
PDHJ
hato’o
Administradór
ona
ba
Distrito
administradór
Viqueque
halo
Subkedas
kordenasaun ho Ministériu Solidariedade Sosiál iha rejiaun Leste Distritu
Baucau hodi halo intervensaun ba família lima iha Sub-Distrito Uatolari
ne’ebé seidauk hetan ajuda. Hafoin ne’e PDHJ simu informasaun katak
família refere hetan ona ajuda sira hanesan foos, mina no Supermi.
Sasan hirak ne’e ajuda husi Gabineti Primeiru Ministru ba Sosiedade
Sivíl. Grupu servisu ba repatriasaun kompostu husi organizasaun lokal,
PDHJ,
HAK,
obrigatoriu
internasionál
tinan
1999
OIM
iha
atu
apoiu
Indonézia,
ba
ne’ebé
repatriasaun
hakarak
fila
refujiadus
mai
Timor
MONITORIZASAUN BA K OMUNIDADE NEÉBÉ HETAN DEZASTRES N ATURAIS
Iha
loron
12-16
fulan
Jullu
2010
ekipa
monitor
PDHJ
halo
Leste.
monitorizasaun
iha
Sub-Distritu
Uatolari,
Suku
Makadiki,
Metahoi,
Waitame, Afaloikai, Babulo no Vessoru ligadu ho akontesimentu udan
boot no nia inpaktu rai halai hodi estraga komunidade sira nia hela
fatin, animal no plantasaun. Inpaktu husi dezastre natutrais ne’e halo
komunidade mak hela iha área refere infrenta menus ai-han, bee mos
no
nesesidade
situasaun
refere
Solidariedade
no
baziku
hetan
Sosiál.
sira
seluk.
apoiu
Maske
husi
Tuir
PDHJ
governu
vitima sira
hetan
nia
monitorizasaun
liu-liu
tulun husi
Ministériu
governu
maibé sira la dun kontenti ho ajudus husi governu tanba ajuda ne’e la
justu no la koresponde ho sira-nia situasaun real.
Relatorio Annual PDHJ 2010
42
Rezultadu
husi
monitorizasaun
ne’e
PDHJ
halo
kordenasaun
ho
Ministeriu relevante liu husi nia estrutura no autoridade lokal hodi halo
intervensaun.
MONITORIZASAUN KONA-BA DISTRIBUISAUN TRATOR HUSI MINISTERIO AGRIKULTURA
NO PESKAS (MAP)
Iha loron 14 Setembru 2010 PDHJ liu husi Diresaun Nasional BoaGovernasaun hala’o minitorizasaun no inspesaun
iha Distritu Oe-Cusse,
tanba hetan informasaun husi parte balun ne’ebé konfirmadu katak iha
grupu
balu
maka
simu
ona
trator
(Hand
liman
Tractor)
liu
husi
Estrutura Partidu sira. Durante monitorizasaun informasaun hanesan mos
ekipa monitor sira hetan husi entidades
públikus no grupus balun
katak: Iha Distrito Oe-Cusse total grupus ne’ebé mak hatama proposta
liu
husi
prosesu
normal
komesa
husi
tinan
2009
to’o
tinan
2010
hamutuk proposta 179. Proposta hirak ne’é to’o agora seidauk hetan
despaixu aprovasaun husi Ministériu Agrikultura.
Grupus
balun
iha
suku
sira
hanesan
Suku
Lifau,
Suku
Lalisuk,
no
Suku Cuña, iha tinan 2010 nia laran sira hetan ona Hand Tractor,
mas
proposta
Suku,
hirak
Administradór
ne’é,
laiha
koñesimentu
Sub-Distritu,
husi
Administradór
Extensionista,
Distritu
no
Xefe
Diretór
Agrikultura Distritu Oe-Cusse, grupu hirak ne’e idak-idak halo ninian.
Grupus Ilegál hirak ne’é, naran laiha Dadus kona-ba proposta Grupus
Agrikultura ba Hand Tractor tinan 2010 ne’ebé iha 79 propostas.
Grupus
Ilegál
hirak
ne’é
mós
lori
proposta
diretamente
ba
foti
de’it
Hand Tractor iha Sr. Menu Long nia uma iha Colmera Dili. Bazeia ba
informasaun sira ne’e PDHJ foti konkluzaun katak iha indikasaun mal
jestaun no iha indikasaun uza grupu/partidu nia naran hodi hetan Hand
Tractor.
hato’o
Bazeia
ona
ba
rezultadu
rekomendasaun
monitorizasaun
ba
Ministériu
ne’ebé
mak
kompetente
iha
hodi
PDHJ
hadi’a
situasaun refere.
ATIVIDADE MONITORIZASAUN BA PROJETU DEZENVOLVIMENTO DESENTRALIZADU
(PDD)
Iha fulan Setembru 2010 Provedor Direitos Humanos e Justiça hasai
Ordem
Servisu
ba
Ekipa
Pakote
Dezenvolvimentu
monitorin
hodi
Desentralizadu
halo
iha
monitorzasaun
Distritu
Lautem,
kona-ba
Baucau,
Relatoriu Anual PDHJ 2010
43
Viqueque,
Manatuto,
Manufahi,
Ermera,
Liquica
no
Bobonaro.
Monitorizasaun projeitu PDD iha Distritus hirak nee, informasaun neebe
hetan
hatudu
Distrital)
katak
nee
iha
Equipa
prosesu
neebe
halao
temi
EKD
selesaun
(Equipa
ba
Koordenasaun
kompanhia
neebe
atu
manan projektu nee lao latuir Decreto Lei no 2./2010. Projetus neébé
iha
fó
ba
malu
deit,
Administrador
balun
fó
projetu
ba
kompanhia
neebe nia kaben rasik mak kaer, nia oan, nia maun-alin rasik. Alein
de Administrador, Deputy Administrador no equipa EKD neebe kompostu
mos
husi
reprezentasaun
Administrador
Sub-Distritu
Ministeriu
sira
neébé
nian
hola
iha
parte
nível
iha
Distritu
equipa
nee
no
iha
indikasaun forti sira hotu fó projetu ba sira nia familia rasik e amigus
sira mesmu que laiha osan no falta de esperiéncia kaer projetu, tuir
lolós
sira
la
merese
atu
hetan
maibe
tanba
pratika
KKN
husi
autoridades sira nee atu nuneée sira bele hetan netik beneficio ruma
husi nebá.
PDHJ rasik agora dadaun nee prepara hela rekomendasaun ruma hodi
hatoo
ba
Ministeriu
relevante
atununeée
bele
hadia
gestaun
projetus
nee hodi implementa tuir lei neebe regula konaba assunto nee. PDHJ
mos
sei
kompleta
informasaun
ruma
konaba
indisius
KKN
nee
atu
nuneée sei fornese informasaun sira nee hotu ba iha Komisaun Anti
Korupsaun
(KAK)
no
Procurador
Geral
da
Republica
atu
haklean
lnvestigasaun atu nuneée autoridades iha equipa EKD neebe involve ka
pratika KKN tenke prosesa ba tribunal.
3.2. REKOMENDASAUN REZULTADU MONITORIZASAUN
Bazeia
ba
rezultadu
rekomendasaun
lubuk
monitorizasauniha
tinan
ida
kompetentes
ba
orgáun
2010
PDHJ
hato’o
hanesan
ona
tuir
mai
ne’e;
1.
Iha
loron
3
fulan
Maiu
ho
Nù
Ref.169/GP-PDHJ/DH/V/10
hato’o
rekomendasaun baMinisteriu Edukasaun atu aumenta profesores sira
iha eskola, liu-liu eskola ne’ebè falta profesores hanesan iha Distritu
Oekusi, Liquiçá, Aileu, Manatuto, Ataúru, Manufahi. Nune’e mós iha
parte seluk eskolas ne’ebé refere falta fasilidades eskola hanesan
meza,
kadeiras
no
kuadru,
falta
sanitariu,
biblioteka
(presiza
livru
mak hakerek ho lian tetum), uma ba mestri sira, merenda eskolár.
Relatorio Annual PDHJ 2010
44
Preokupasaun balun kona-ba estatutu professores barak mak seidauk
iha kontratu permanente. Alein de ida ne’e iha professores balun
mak sei pratika métodu aprendizajen ne’ebé mak la tuir regras no
halo
violasaun
fíziku.
direitus
Bazeia
ba
humanos
asuntu
sira
hanesan
temi
iha
violasaun
leten
ba
husu
integridade
ba
Ministeriu
Edukasaun atu hadi’a no fó sansaun ba professor sira ne’ebé sei
uza
métodu
aprendizajen
ho
meius
ho
Nù
mak
la
tuir
regras
no
halo
agresaun fíziku.
2.
Iha
loron
3
fulan
Maiu
Ref.169/GP-PDHJ/DH/V/10
hatoó
rekomendasaun ba Ministériu Turizmu Komérsiu no Indústria ( MTCI)
atu
haruka
lailais
foos
MTCI
ba
Distritu
Oekusi,
Liquiçá,
Aileu,
Manatuto no Sub Distrito Ataúru hodi nune’e komunidade sira bele
hetan seguransa alimentar atu nune’e la prejudika ba sira-nia moris.
Alein de distribuisaun ba fos ho marka MTCI presiza mós atu hari’i
armazén permanente ba foos MTCI iha Distritu Oekusi, Liquiçá no
Aileu hodi nune’e bele fasilita komunidade sira nia asesu ba foos
tuir
estandard
governu
nian.
Nune’e
PDHJ
rekomenda
ba
Administradór Oecusse atu buka dalan oinsá atu hari’i kooperativa
iha Distritu no Sub-Distritu hodi nune’e bele fasilita distribuisaun foos
MTCI ba komunidade sira.
3.
Iha loron 2 fulan Jullu ho nù Ref.259/GP-PDHJ/DH/VII/10 hato’o
rekomendasaun
PDHJ
husu
ba
kona-ba
konkordansia
no
PDHJ
haree
nian
Parlamentu
Nasionál.
operasaun
aprovasaun
liu
husi
husi
PNTL
Iha
rekomendasaun
no
F-FDTL
Parlamentu
operasaun
Nasionál.
PNTL
no
tenke
ne’e
hetan
Tanba
F-FDTL
tuir
ne’ebé
mensiona iha leten bele hamosu risku boot ba violasaun direitus
humanus no direitu ekonomia, social no kultura ba sidadaun sira.
Nune’e
mós
PDHJ
(SESI)
atu
analiza
husu
ba
ba
Sekretáriu
operasaun
Estadu
forsa
Seguransa
konjunta
iha
Interna
Distrito
Bobonaro no Covalima kona-ba atividade ‚Ninja‛ ne’ebé nia impaktu
mak halo komunidade balun hetan tratamentu desumanu husi forsa
operasaun rasik. Relasaun ho kestaun refere PDHJ mós husu ba
Komandu Jerál PNTL atu foti asaun imediatu ba membrus PNTL
ne’ebé mak halo tratamentu desumanu hasoru komunidade balun iha
Distrito Bobonaro no Covalima.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
45
Relatorio Annual PDHJ 2010
46
KAPITLU 4
Gestaun Keixas no Kazus
Relatoriu Anual PDHJ 2010
47
Relatorio Annual PDHJ 2010
48
KAPITLU 4
GESTAUN KEIXAS NO KAZUS
Tuir Lei No 7/2004, artigu 36 katak‛ ema se de’it singular ka kolektiva
bele hatada keixa diretamente ka liu husi sira-nia reprezentante ruma
hodi hato’o keixa ba Provedor Direitos Humanos no Justisa kona-ba
violasaun direitus humanus no mal administrasaun‛.
Bazeia ba knaar ida ne’e, iha períodu 2010 Provedoria dos Direitos
Humanos e Justiça simu nafatin keixas husi komunidade sira iha TimorLeste tomak. Nune’e atu prosesa di’ak liu tan keixas sira ne’ebé iha
PDHJ hala’o nafatin gestaun ba keixas sira ne’ebé tama iha PDHJ,tuir
prosedimentu internu neébé prevé iha manual operativu nomos tuir Lei
7/2004.
4.1. KEIXAS NE’EBÉ PDHJ SIMU IHA TINAN 2010
Períodu
2010,
hahú
husi
fulan
Janeiru
to’o
Dezembru,
PDHJ
simu
keixas
hamutuk 214. Keixas sira ne’e komunidade sira hato’o liu husi
meius oi-oin hanesan keixa diretamente mai iha gabinete PDHJ nian
iha Dili no keixa balun hato’o iha PDHJ nian Sede Rejional iha rejiaun
no keixas balun komunidade sira hatama liu husi kaixas keixas ne’ebé
PDHJ prepara iha Sub- Distritu tomak iha rai laran no keixa balun
keixozus hato’o liu husi telefone. Tuir mai bele haré dadus kompletu
konaba
keixas
ne’ebé
tama
iha
fulan
Janeiru
to’o
Dezembru
2010
hanesan gráfiku tuir mai ne’e:
25
20
15
10
5
0
GRAFIKU 1: KEIXAS TAMA KADA FULAN
Relatoriu Anual PDHJ 2010
49
PDHJ sempre simu keixas husi komunidade sira. Keixas sira ne’e la’os
de’it mai husi komunidade sira mak hela iha kapital Timor-Leste nian
maibé keixas sira ne’e hato’o mós husi komunidade sira mak hela iha
Distritu sanulu resin rua (12) iha Timor-Leste tomak.
120
100
80
60
40
20
0
GRAFIKU 2: KEIXAS TUIR DISTRITU SIRA IHA TIMOR-LESTE
Bainhira haree keixa ne’ebé tama iha PDHJ no fahe tuir kada Distritu
maka, keixas sira ne’e maioria sei mai nafatin husi komunidade sira
ne’ebé mak hela iha kapitál Timor-Leste nian.
Keixas ho total 101
mai husi populasaun ne’ebé mak hela iha Dili no keixas hamutuk 113
maka hato’o husi komunidade sira mak hela iha Distritu sanulu resin
rua iha Timor-Leste tomak.
Haree ba realidade ida ne’e, PDHJ sei haka’as an liu tan atu habelar
ninia informasaun sira liu husi meius oin-oin ba komunidade sira, liu liu
sira neébé hela iha área rurais. Nune’e mos PDHJ sei hala’o nafatin
treinamentu
kona-ba
mandatu
no
podér
PDHJ
nian
ba
funsionárius
públikus, lider Komunitáriu, pesoál PNTL no F-FDTL, guarda prizaun sira
atu sira bele halao knar ho diak.
Husi keixas 214
ne’ebé mak iha, bainhira PDHJ halo klasifikasaun tuir
área mandatu PDHJ nian maka, keixas 78 kona-ba alegasaun violasaun
direitus humanos, keixa 136
kona-ba mal administrasaun no abuzu de
podér.
Relatorio Annual PDHJ 2010
50
Husi
rezultadu
alegasaun
mal
keixa
sira
ne’e
administrasaun
komunidade
no
abuzu
de
hato’o
barak
podér.
Atu
liu
kona-ba
hatene
klaru
bele hare iha grafiku tuir mai ne’e:
140
120
100
80
60
40
20
0
Boa-Governasaun
Direitus Humanos
GRAFIKU 3: KEIXAS FAHE TUIR ÁREA MANDATU PDHJ
Ema se de’it bele hato’o sira nia keixas ba PDHJ. Nune’e keixas sira
ne’ebé komunidade sira hato’o ne’e mai husi mane no feto. Iha 2010
tuir dadus ne’ebé iha, keixas ne’ebé hato’o husi
no keixas ne’ebé hato’o husi feto hamutuk 37.
mane hamutuk 177
Keixa mak tama ba
PDHJ iha 2010 iha area direitu humanos ne’ebe hato’o husi feto mak
24%.
Maske
totál
keixas
husi
feto
nia
númiru
seidauk
hanesan
ho
mane, PDHJ esforsu-an no enkoraja nafatin atu hato’o keixa ba PDHJ
liu husi meus sira hanesan, media, fahe informasaun iha nivel distritu
to’o suku sira. Atu hatene klaru bele haree grafiku tuir mai:
200
150
100
50
0
Feto
Mane
GRAFIKU 4: KEIXAS HATO’O TUIR SEXO
Relatoriu Anual PDHJ 2010
51
Durante
ne’e
keixas
ne’ebé
hatada
Keixas balun komunidade sira
ba
PDHJ
liu
husi
meius
oi-oin.
hato’o diretamente, keixas balun kesar
nain hato’o ho ibun bainhira aprezenta-an ona iha edifísiu PDHJ nian
iha
Dili
no
mós
PDHJ
nia
Sede
Rejional
sira
iha
rejiaun
hanesan
Baucau, Manufahi, Maliana no Oe-cusse. Nune’e mós keixas bele hato’o
liu husi surat ne’ebé kesar nain rasik hato’o ka bele liu husi kaixa
keixa ne’ebé PDHJ prepara ona iha Sub-Distritu sira iha Timor-Leste
tomak. Meus sira ne’e PDHJ kria atu bele fasilita komunidade sira hodi
hato’o
keixas
ba
PDHJ
hodi
promove
direitus
humanos
no
boa-
governasaun. Tuir mai bele haree komunidade sira nia asesu ba meus
sira hatoó keixas ba PDHJ iha grafiku kraik neé:
120
100
80
60
40
20
0
Keixas Hato'o
Direitamente
Keixas Liu Husi
telefone
Keixas Liu Husi
Surat
GRAFIKU 5: KEIXAS SIRA KOMUNIDADE HATO’O LIU HUSI MEUS NE’EBÉ IHA
Tuir
Lei
númeru
7/2004,
artigu
7
katak,
Provedoria
ho
ninia
sede
prinsipal iha Dili, no bele estabelese tan Delegações iha kualker parte
iha território nacional, tanba ne maka Provedor estabelese ona Sedes
Rejionais 4, hanesan Oekusse, Baucau, Maliana no Manufahi. Nune’e
bele fasilita di’ak liu tan komunidade sira hato’o keixas hasoru poderes
no entidades públikas konaba mal administrasaun no violasaun direitus
humanos. Rejiaun Oekusse hola konta komunidades sira neébé hela iha
enklave Oekusse, rejiaun Baucau nia área servisu mak kobre Distritu
4(haat)
hanesan,
Maliana
nia
área
Manatuto,
servisu
Baucau,
maka
Lautem
Maliana,
no
Suai
no
Viqueque.
Rejiaun
Ermera.
Rejiaun
Manufahi mak hola konta ba Distritu sira hanesan, Manufahi, Ainaro no
Aileu.
Relatorio Annual PDHJ 2010
52
Iha períodu 2010 keixas sira ne’ebé komunidade sira hato’o la’ós
tenki
hato’o mai iha gabinete PDHJ nian iha Dili maibé keixas sira ne’e
komunidade sira bele hato’o iha Dili no rejiaun sira ne’ebé estabelese
ona.
Durante tinan 2010 keixas ne’ebé komunidade sira hato’o iha rejiaun
Baucau 8, Maliana 7, Manufahi 10 no enklave Oekusi keixas hamutuk
26, no keixas ne’ebé komunidade sira hato’o mai iha gabinete PDHJ
nian iha Dili 163. Tuir mai bele haree iha grafiku kraik neé:
180
160
140
120
100
80
60
40
20
0
PDHJ
Sentral Dili
Rejional
Oecusse
Rejional
Manufahi
Rejional
Baucau
Rejional
Maliana
GRAFIKU 6: KEIXA HATO’O TUIR FATIN SERVISU PDHJ
4.2 NOTIFIKASAUN
Tuir prosedimentu ne’ebé PDHJ iha katak hafoin Provedoria dos Direitus
Humanos e Justisa (PDHJ) simu tiha keixas sira husi kesar nain PDHJ
iha dever atu hato’o notifikasaun ba kesar nain sira.Prosedimentu ne’ebé
iha mak notifikasaun iha parte rua, mak hanesan notifikasaun primeiru
no notifikasaun segundu.
Iha notifikasaun primeiru Provedor de Direitus Humanos e Justiça hato’o
informasaun ida ho surat ba kesar nain atu fó hatene ba kesar nain
katak
sira
nian
keixas
ne’ebé
hato’o
mai
PDHJ
simu
tiha
ona,
Relatoriu Anual PDHJ 2010
53
notifikasaun primeiro ne tenki hato’o iha loron sanulu nia laran (10),
hahú husi loron ne’ebé keixa ne’e hatada tiha ba iha Provedoria.
Notifikasaun segundu durante loron haat nulu resin lima (45) nia laran
PDHJ
fó
karta
notifikasaun
segundu
ba
kesar
nain
katak
sira
nian
keixas tama iha kompeténsia PDHJ atu halo investigasaun, ka referee
ba
institusaun
seluk,
ka
taka
tanba
la
tama
iha
PDHJ
nian
kompeténsia.
Iha
períodu
2010
PDHJ
hato’o
ona
karta
notifikasaun
primeiru
no
segundu hamutuk 214 ba kesar na’in sira iha Timor-Lestek. Notifikasaun
hirak ne’e inklui mós notifikasaun ne’ebé PDHJ hato’o ba instituisaun
sira hanesan PNTL, F-FDTL, Ministériu sira no Instituisaun autónomas
sira. Notifikasaun sira ne’e funsionáriu PDHJ mak lori diretamente hodi
entrega ba kesar na’in no ba instituisaun relevante sira.
4.3 AVALIASAUN PRELIMINÁRIU BA KEIXAS
Avaliasaun preliminário hala’o ba keixas sira nu’udar prosesu ta’es (KJK)
ne’ebé halo ba dala uluk ba keixas sira tama iha institusaun PDHJ.
Liu husi avaliasaun preliminário Provedor hakotu se nia iha podér legal
atu hola asaun ruma ba keixas ne’e, bazeia ba Lei 7/2004. PDHJ iha
Komité ida hanaran Komité Jestaun Keixas (KJK). Liu husi KJK mak
diskute keixas hotu ne’ebé tama iha PDHJ hodi hetan desizaun husi
Provedór
bazeia
estabelese
ona
ba
Estatutu
iha
PDHJ
Institusaun
preliminário ba keixas 214
no
PDHJ.
tetu
prioridade
Rezultadu
ne’ebé
husi
maka
avaliasaun
ne’ebé PDHJ simu iha 2010, iha keixas 38
maka la tama iha PDHJ nia jurisdisaun (la’ós kompetensia PDHJ nian),
nune’e Provedór taka tiha ona. Keixa 102 mak sai hanesan kazu
atu
PDHJ halo investigasaun liu tan, keixa 2 tau hamutuk ba kazu seluk
ne’ebé iha ona no keixas hamutuk 54 mak PDHJ refere ba institusaun
seluk hodi halo prosesu tuir institusaun nia kompetensia. Keixas18 sei
iha
adia
desizaun
informasaun
atu
adicional
buka
ba
faktus
kesar
tan
nain
(buka
ou
faktus
PDHJ
liu
halo
husi
uluk
husu
lai
monitorizasaun antes de foti decizaun atu investiga ka taka).
Relatorio Annual PDHJ 2010
54
Husi keixas 54
ba
Institusaun
keixas
1
Ministériu
ne’be refere, iha keixas 14
PNTL,
referee
Públiku,
keixas
ba
9
Ministériu
keixas
14
referee
mak PDHJ haruka ona
ba
Ministériu
Edukasaun,
referee
ba
keixas
Ministériu
Solidariedade,
4
referee
Justisa
ba
(DNTP),
keixa 1 refere ba Administrador Distritu Lautem, keixa 1 referee ba
Ministériu Administraçao Estatál e Ordenamento do Teritório (MAEOT),
keixas 6 refere ba Sekretáriu Estadu Profisionál e Empregu (SEFOPE),
keixas 1 refere ba
Komisaun Anti Korrupsaun (KAK), keixa 1 refere
ba Sekretáriu Estadu Seguransa, keixa 1 referee ba Sekretáriu Estado
Meiu Ambiente (SEMA) no keixa 1 refere ba Kompañia Seranca. Husi
keixas
hirak
ne’ebé
PDHJ
refere
maioria
kona-ba
komunidade
sira
hadau malu rai no uma no keixas kona-ba baku malu entre ema sivil
ho sivil. Nune’e mós iha keixas balun kona-ba kompañia hasai ema
husi sira-nia servisu ka la selu ema
nia osan/saláriu no keixa kona-
ba pagamentu ba IDP’s.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
55
Relatorio Annual PDHJ 2010
56
KAPITLU 5
Investigasaun Kazus no Rekomendasaun
Relatoriu Anual PDHJ 2010
57
Relatorio Annual PDHJ 2010
58
KAPITLU 5
INVESTIGASAUN K AZUS NO REKOMENDASAUN
PROSESU INVESTIGASAUN
PDHJ nia knaar importante ida mak halo prosesu investigasaun. Hafoin
hala’o tiha avaliasaun preliminária ba keixas sira ne’e mak tama ba iha
kompeténsia
PDHJ
nian
atu
investiga,
PDHJ
halaó
kedas
prosesu
investigasaun. Keixas sira neébé deside ona liu husi KJK, atu investiga,
transforma ona ba kazus,
nian
Lei
Provedor
No
7/2004
Direitus
investigasaun
ba
tuir
ne’ebé garante
artigu
Humanos
violasaun
23.
no
Tuir
Justisa
direitus
ona iha Estatutu PDHJ
artigu
iha
refere
hateten
kompeténsia
humanus,
liberdades
hodi
no
katak
halo
garantia
fundamentais, situasaun kona-ba mal administrasaun, ilegalidade, injustisa,
hodi
manifesta
investigasaun
prosesu
mak
bele
ne’ebé
justu
determina
no
katak
ekuitativu.
Nune’e
kazus
neé
sira
liu
husi
iha
duni
evidénsia atu kontinua halo prosesu ba oin, no bainhira laiha evidénsia
kazus sira ne’e bele taka no arkivu.
5. 1 INVESTIGASAUN BA K AZUS
Total keixas ne’ebé PDHJ simu iha tinan 2010, depois liu husi prosesu
avaliasaun preliminário, iha kazus 104 ne’ebé Provedor determina atu
halo investigasaun. Kazu sira ne’e reprezenta 44
kona-ba alegasaun
violasaun direitus humanus, 60 alegasaun mal administrasaun.Bele haree
iha grafiku tuir mai:
60
50
40
30
20
10
0
Alegasaun Mal
Administrasaun
Alegasaun Violasaun Direitus
Humanos
GRAFIKU 7: INVESTIGASAUN KAZU TUIR AREA MANDATU
Relatoriu Anual PDHJ 2010
59
Husi
kazus
44
ne’ebé
hetan
alegasaun
violasaun
direitus
humanus
ne’ebé komete husi ajente Estadu nian. Husi kazu 44 ne’ebé PDHJ
loke ba investigasaun, iha kazu 37 kona-ba alegasaun tratamentu aat
ka dezumanu no kazu 7 mak alegasaun abuzu seksuál. Kazu 44 neé
hasoru institusaun sira mak hanesan PNTL kazu 33, F-FDTL kazu 2,
profesóres
sira iha kazu 5, Ministériu Saúde kazu 2, guarda prizaun
kazu 1 no Sekretáriade Estadu Agua e Saneamentu (SAS) kazu 1. Atu
hatene
númiru
kazus
kona-ba
alegasaun
violasaun
direitos
humanos
neébé komete husi ajente estadu nian bele haree iha grafiku tuir mai:
33
5
PNTL
Profesores sira
2
2
1
1
F-FDTL
Ministériu
Saúde
Guarda
Prizaun
Sekretária de
Estadu Agua e
Saneamentu
(SAS)
GRAFIKU 8: KAZUS INDIKASAUN VIOLASAUN DIREITUS HUMANOS HASORU INSTITUISAUN SIRA TINAN 2010
Husi kazu direitus humanos 44 mak loke investigasaun iha tinan 2010,
iha
kazu
2
maka
remata
ona
prosesu
investigasaun
no
hato’o
ona
rekomendasaun ba órgaun kompetente iha tinan 2010.Iha kazu 42 mak
sei
iha
prosesu
investigasaun.Iha
tinan
hanesan
PDHJ
mos
hato’o
rekomendasaun ba kazus 5 husi tinan 2008 no tinan 2009. Kazu 44
kona-ba
alegasaun
violasaun
direitus
humanus
ne’ebe
loke
ba
investigasaun iha kazus 17 husi Distrito Dili, husi Distrito Suai hamutuk
7,
Distritu
Ermera
4,
Distritu
Ainaro
4,
Distritu
Baucau
Maliana kazu 3, Distrito Oecusse 2, Aileu kazu 1,
3,
Distrito
Distrito Manatuto 1
no Viqueque kazu 2. Entretantu husi Distritu Manufahi, no Liquiçá mak
laiha
kazu
kona-ba
alegasaun
violasaun
direitus
humanus
hasoru
entidades públikus sira. Bele haree iha grafiku tuir mai neé:
Relatorio Annual PDHJ 2010
60
Dili
Suai
Ermera
Ainaro
Baucau
Maliana
Oecuse
Viqueque
Aileu
Manatutu
Manufahi
Liquiçá
17
7
4
4
3
3
2
2
1
1
0
0
GRAFIKU 9: KAZUS ALEGASAUN VIOLASAUN DIREITOS HUMANOS TUIR DISTRITO IHA TINAN 2010
Husi kazus 60 ne’ebé hetan alegasaun
mal administrasaun, kazus 2
maka remata ona prosesu investigasaun no hato’o ona rekomendasaun
ba
instituisaun
kompetente.Kazus
40
seluk
sei
iha
proceso
investigasaun.Liu husi investigasaun kazu hirak neé iha indikasaun abuzu
podér
no
mal
administrasaun.
Ministeriu
no
instituisoens
Estado
sira
ne’ebé mak PDHJ hato’o ona rekomendasaun mak hanesan, Ministériu
Administrasaun Estatal e Ordenamento do Território(MAEOT), Ministériu
Edukasaun,
Ministériu
Justisa,
Ministerio
da
Solidariedade
Social(MSS),
Ministeriu Agrikultura no Peskas (MAP), Ministériu Finansas, Komisaun
Funsaun Públika, Procuradoria-Geral da República (PGR) no Komando
Geral PNTL. Iha tinan hanesan PDHJ rekomenda kazus 3 husi tinan
2009.
5.2. INVESTIGASAUN BAZEIA BA INISIATIVA PROVEDOR
Alende simu keixas husi populasaun hamutuk keixas 214 , tuir artigu
35,
Estatutu
Provedór
nian,
Lei
7/2004,
Provedór
bele
loke
investigasaun bazeia ba nia inisiativa rasik.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
61
Iha tinan 2010, Provedor loke ona investigasaun ba kazus hoinisiativa
Provedór
hamutuk
5,
ne’e
inklui
kazu
3
kona-ba
alegasaun
mal
administrasaun kazu 2
kona-ba indikasaun violasaun direitus humanos.
Respondente
indikasaun
ba
Administrasaun
Distrito
kazu
Estatál
Oekusi),
e
kazu
1
mal
administrasaun
Ordenamento
husi
do
Gabinete
Território
Primeiru
mak
Ministériu
(Administrasaun
Ministru
no
kazu
1
mai husi Sekretáriu Estadu Seguransa. Entretantu respondente ba kazu
violasaun direitos humanos maka Institusaun PNTL & F-FDTL.
3
2.5
2
1.5
1
0.5
0
Alegasaun Mal
Administrasaun
Alegasaun Violasaun
Direitos Humanos
GRAFIKU 10: KAZUS BAZEIA BA INISIATIVA PROVEDOR
Husi
kazus
inisiativa
Provedor
ne’e,
investigasaun ba kazu 1 – kona-ba
ona rekomendasaun.
deterimina
atu
Provedór
kompleta
ona
mal administrasaun,nune’e hato’o
Kazu 1 kona violasaun direitus humanos Provedór
hodi
halo
akompanamentu
de’it
tanba
kazu
refere
prosesu hela iha Tribunal Distritu Baucau. Kazu 3 sei iha prosesu nia
laran.
PDHJ iha tinan 2010, laos deit investiga ba kazus neébé deside atu
investiga iha tinan 2010, maibe mos kontinua investiga kazus
mosu
iha
prosesu
tinan
2008
investigasaun
no
tanba
2009
neébé
seidauk
seidauk
hetan
remata
kolaborasaun
neébé
tanba
adia
diak
husi
respondentes ou tanba sei preciza tan evidéncias no faktus foun.
Relatorio Annual PDHJ 2010
62
Iha
parte
seluk,
PDHJ
labele
rezolve
lalais
kazus
sira
tuir
tempo
determinadu tanba númeru investigadores la suficiente, no keixas tama
barak
que
la
proporsiona
ho
número
de
investigadores.Kazus
balun
depois de investigasaun la hetan evidénsia forte, PDHJ tenki taka no
arquiva, kazus balun depois de halo processo de investigasaun, kazu
ne
husi
instituisaun
investigasaun
continua
no
seluk
hein
investiga.
atu
Iha
hanesan
haruka
mos
Ministério
ba
kazus
Tribunal,
balun
Públiku
nuneéé
depois
de
halo
PDHJ
halao
ona
labele
proceso
investigasaun, respondentes, ba continua nia estudus iha rai liur no la
kolabora
halao
ho
investigadores
investigasaun,
PDHJ
queixozu
nian,
la
nomos
consegue
kazus
balundepois
aprezenta
evidencia
de
tanba
muda enderesu no la fo hatene ba PDHJ, nuneé mos nia telemóvel la
activu, no PDHJ la konsege kontaktu.
5. 3. REKOMENDASAUN REZULTADU INVESTIGASAUN
Hafoin investigasaun remata PDHJ hatoó relatório no
rekomendasaun
ba órgauns kompetenteshodi prosesa tuir kompeténsia ne’ebé mak sira
iha. Iha tinan 2010 PDHJ rekomenda ona relatório final investigasaun
husi
diresaun
nasional
direitus
humanus
no
diresaun
nasional
boa-
governasaun hanesan tuir mai:
1.
Kazu númeru 150/08/DH no kazu númeru 101/08/DH rekomenda ba
Institusaun PNTL atu hasa’e kapasidade ka koñesimentu iha lei
PNTL
nian
rasik
administrativu
no
liu
Kódigu
husi
Prosesu
Penal
treinamentu.
(KPP)
Nune’e
mós
no
jestaun
husu
ba
Komandante Jerál PNTL atu fó instrusaun ba membru PNTL iha
territóriu tomak atu hato’o relatóriu eskrita ba komandu iha kualkér
atuasaun.
formatu
Nune’e
relatóriu
mós
presiza
investigasaun
kria
atu
kondisaun
fasilita
atu
dezenvolve
membrusPNTL
nian
knaar no prepara membrusPNTL sira atu sai polísia ida ne’ebé
profisionál iha futuru.
2.
Kazu númeru 049/09/DH rekomenda ba komandante jeral PNTL atu
foti
medidas
involve
de
sansaun
administrativu
ba
membrus
PNTL
ne’ebé
iha kazu tratamentu aat ba komunidade, kria mekanizmu
kontrola
ba
armas
ka
ekipamentu
PNTL
nian,
Relatoriu Anual PDHJ 2010
63
bainhira fila uma ka fim de semana hodi evita halo abuzu de
podér no violasaun direitus humanus ba komunidade sira. Husu
mós
ba
Institusaun
PNTL
atu
hasa’e
koñesimentu
ba
membru
PNTL hotu iha área lei, liu-liu Lei kona-ba PNTL, Kódigu Prosesu
Penal ( KPP) liu husi treinamentu.
3.
Kazu nùmeru 015/09/DH rekomenda ba Instituisaun PNTL atu foti
medidas sansaun administrativu ba membrus ne’ebé involve
ba
kazu tratamentu aat ba komunidade, kria mekanismu de kontrolo
ba armas ka ekipamentu PNTL nian, bainhira fila uma ka fim de
semana
hodi
evita
halo
abuzu
de
podér
no
violasaun
direitus
humanus ba komunidade sira. Husu Institusaun PNTL atu hasa’e
koñesimentu
ba
membrus
PNTL
hotu
iha
area
lei,
liu-liu
Lei
kona-ba PNTL, Kódigu Prosesu Penal ( KPP) liu husi treinamentu.
4.
Kazu
númeru
050/09/DH,
rekomenda
ba
Institusaun
PNTL
atu
hasa’e kapasidade ka koñesimentu iha lei PNTL nian rasik no
Kódigu Prosesu Penal ( KPP) no jestaun administrasaun liu husi
treinamentu,
ba Komandante Jerál da PNTL atu fó instrusaun ba
membrus PNTL iha territóriu tomak atu hato’o relatóriu eskrita ba
Komando
iha
kualkér
detensaun,Investigasaun,
relasaun
ho
knaar
atuasaun
atuasaun
PNTL
nian,
hanesan
uza
forsa
presiza
no
kria
kapturasaun,
relatóriu
kondisaun
seluk
atu
dezenvolve formatu relatóriu investigasaun atu fasilita PNTL nian
knaar no prepara PNTL sira atu sai polísia ida ne’ebé profisionál
iha futuru.
5.
Kazu
númeru
060/09/DH,
rekomenda
ba
Instituisaun
PNTL
atu
hasae kapasidade ka koñesementu iha lei PNTL nian rasik no
Kódigu
Prosesu
Penal
(KPP)
no
jestaun
administrativu
liu
husi
treinamentu. Nune’e mós husu ba komandante Geral da PNTL atu
fò instrusaun ba membrus PNTL iha teritorio tomak atu hato’o
relatorio eskrita ba Komando Geral iha kualker atuasaun bainhira
uja
forsa
no
relatorio
seluk
relasaun
ho
kna’ar
PNTL
nian,
Relatorio Annual PDHJ 2010
64
prioridade liu mak presija kria kondisoens atu dezenvolve formatu
relatorio investigasaun, hodi nune’e bele fasilita liu tan PNTL nian
kna’ar no prepara PNTL sira atu sai polisia ida ne’ebe profesional
iha futuru.
6.
Kazu
númeru
033/2010/DH
rekomenda
ba
Ministériu
Públiku
Procuradoria Distrital iha Distritu Suai atu prosesu kazu violasaun
seksuál. Nune’e mós rekomenda ba Komandante Polisia
Distritu
Ainaro atu investiga kazu violasaun seksuál ho inisiativa rasik, la
presiza hein keixa husi vítima sira ou parte seluk. Rekomenda
mós ba Ministériu Edukasaun atu foti medidas indisplinar hasoru
respondente bazeia ba rezultadu investigasaun.
7.
Kazu númeru 034/2010/DH rekomenda ba Ministériu Públiku atu
loke fila fali investigasaun ba kazu abuzu seksuál husi profesional
saúde
husi
rezultadu
balun
Centru
Saúde
investigasaun
mak
seidauk
Distritu
PDHJ
presta
nian
Ainaro,
katak
sira-nia
tanba
iha
bazeia
sasin
depoimentu
ba
ba
importante
kazu
refere.
Depois de intervensaun husi PDHJ Ministeriu Públiku loke fila fali
prosesu
ne’e
no
halo
akuzasaun
ho
nia
númeru
prosesu
n°/36/PDS/2010, data 25 de Marco.
8.
Kazu númeru
040/2010 BG rekomenda ba Komamdante Geral PNTL
atu reativa fila fali eis Komandate Esquadra Sub-Distrito Oesilo,
Distritu
Oecuse,
Agente
Mateus
Auni,
ho
númeru
ID
:
10955.
Tanba tuir rezultadu investigasaun PDHJ katak sansaun disiplinar
ne’ebé Komandate Distritu Oecuse foti ba Agente refere la bazeia
ba lei ne’ebé mak iha.
9.
Kazu númeru 013/2010 BG rekomenda ba Ministerio Justiça no
Ministerio Edukasaun tanba iha alegasaun mal administrasaun no
mal
gestaun
Directur
no
DNTP
rezultadu
abuzu
Nasional,
investigasaun
komunidade
nia
rai
Escola
Primaria
de
oder
Directur
PDHJ
privado
mak
Distrital
katak,
hodi
Publika
ne’eb’e
sira
utiliza
ba
pratika
Oecuse
autoriza
kampo
Sonamnasi
husi
Sr.
nian.
Tuir
no
uza
futebol
no
Oecusse.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
65
Nune’e
PDHJ
displinar
ba
husu
ba
respondente
Ministra
ema
da
nain
Justisa
rua
atu
ne’e.
foti
Husu
prosesu
mós
ba
Ministra da Justisa atu entrega fila fali rai ne’e ba rai nia nain.
10.
Kazu númeru 083/2009 BG rekomenda ba Ministra Solidaridade Sosial
atu foti sansaun administrativa hasoru funsionárius Solidaridade Sosial
ho
inisial
AMSM
&
LVFCP
tuir
lei
Numeru
8/2004,
artigu
73
Estatutu Funsaun Públiku.Rekomenda mós ba Ministra atu fornese
treinamentu ne’ebe sufisiente ba funsionários husi Ministeriu refere.
Husu mós ba Ministra liu husi DNSS atu servisu hamutuk di’ak
liu tan ho autoridade lokal sira liu– liu Administrador Sub-Distrito
no
Chefe
Sucos
siraatu
nue’e
bainhira
implementa
programa
subsidiu ba idozus no inválidus iha baze bele la’o ho diak no
hetan susesu.
11.
Kazu númeru 035/2009 BG rekomenda ba Miniteriu Administração
Estatal e Ordenamento do Território (MAOET) atu halo kontrolu ba
admistrador
sub
efektividade
servisu
hatudu
katak,
distritu
sira
hotu
loron–loron.
Administrador
no
staf
Rezultadu
Sub-Distrito
tomak
kona-ba
investigasaun
Alas
latama
PDHJ
servisu
no
husik hela edifisiu no lori karimbu ba nia uma ne’e afeta ba
komunidade
sira
ne’ebé
maka
presiza
trata
dokumentus
ruma.
Atetudi Adminstrador Sub-Distritu Alas nian ne’e konsidera hanesan
hahalok
mal
administrasaun
no
abuzu
de
poder.
PDHJ
mós
rekomenda ba MAEOT no Komisaun Funsaun Públika no INAP
atu halo kapasitasaun espesifiku ba Administrador Distritu no SubDistritu inklui staf sira tomak atu nune’e bele hala’o sira nia knar
ho di’ak hodi fo atendimento ba povu iha área refere.
12.
Kazu númeru 033/009 BG BG rekomenda ba Miniteriu Edukasaun atu
foti
prosesu
disiplinar
kontra
profesor
ho
inisial
JS,
tanba
tuir
PDHJ nia rezultadu investigasaun katak, profesor ne’eb’e temi iha
leten pratika abuzu poder no halo mal administrasaun tanba nia
abandona hela eskola EPP No 12 Maununun Ainaro no la halo
nia knaar hanesan edukador.
Relatorio Annual PDHJ 2010
66
KAPITLU 6
Kooperasaun Nasionál no Internasionál
Relatoriu Anual PDHJ 2010
67
Relatorio Annual PDHJ 2010
68
KAPITLU 6
KOOPERASAUN N ASIONÁL NO INTERNASIONÁL
KOOPERASAUN NASIONÁL
Importante tebes hanesan institusaun nasionál direitus umanus no boa
governasaun halo kooperasaun servisu ho komponentes tomak iha rai
laran no mós iha estranjeiru. Tan ne’e PDHJ ne’ebé iha knaar
proteje
no
promove
direitus
humanos
no
promove
boa
hodi
governação
nesesita duni atu hala’o kooperasaun di’ak ho Estadu no Governu nia
ajénsia sira no NGOs. Tanba hodi proteje direitus humanos no hametin
principios boa governasaun ba
interese Estadu tomak. Iha Lei Númeru
7/2004 estatutu PDHJ,artigu 33, katak PDHJ nian iha devér atu mantén
ligasaun metin ho institusaun sira seluk.
PDHJiha tinan 2010, continua hametin relasaun no kooperasaun servisu
ho
Ministério
Público,
Comissão
Anti
Corrupção,
Comissão
Função
Pública, Inspectoria Geral do Estado, Komando PNTL, Komando F-FDTL,
Ministério da Justiça no Ministérios sira seluk, liu liu instituisaun sira
neébé
iha
relasaun
de
servisu
ba
kapasitasaun
rekursos
humanos
hanesan INAP nomos instituisaun sira neébé iha programa hamutuk ba
treinamento no formasaun iha Distritos nos Sub-Distritos.
Nuneé mos iha inicio fulan Novembro 2010, PDHJ buka halibur maluk
NGOs
Nacional
sira
hodi
servisu
hamutuk
halo
peskiza
konaba
elaborasaun ba relatório Universal Periodic Review (UPR);
KOOPERASAUN INTERNASIONÁL
Iha 2010, PDHJ hetan nafatin kooperasaun di’ak husi Institusaun nivel
Rejional
no
Internasionál.
Liu
husi
relasaun
di’ak
ne’ebé
iha
tinan
2010, PDHJ hetan oportunidade iha nivel internasionál hodi partisipa iha
enkontru no mós sai oradór iha enkontru ne’ebé realiza iha nasaun
estranjeiru. Liu husi oportunidade ne’e PDHJ sente katak bele aprende
esperiénsia balun husi nasaun sira seluk hodi hametin estándar servisu
PDHJ nian iha Timor-Leste.

Iha loron 25 fulan Janeiro 2010, Provedór
halo vizita ba Jakarta
hodi asina akordu (MOU) ho Komisaun Nasionál Direitos Humanos
Indonesia nian (KOMNAS HAM) no mós asina MOU ho Indonesia
Relatoriu Anual PDHJ 2010
69
Procurement Watch Indonesia hodi servisu hamutuk ho Institusaun
rua Indonesia nian.
FIGURA 12. DR. SEBASTIÃO DIAS XIMENES, PROVEDOR NO DR. IFDAL KASIM, KETUA KOMNAS HAM INDONESIA –
ASINA AKORDO SERVISU HAMUTUK IHA JAKARTA

Iha loron 23-25 Marsu 2010 Provedór
Humanus
partisipa
iha
sesaun
Coordinating
Committee
(ICC)
Benefísiu
enkontru
husi
ne’e
ba
no Diretór NacionalDireitus
ba
dala
23,
iha
Geneva
PDHJ
atu
International
reforsa
Suisa.
institusaun
Nasionál Direitus Humanus iha nivel internasionál, PDHJ sei hetan
treinamentu
direitus
kapasitasaun
humanus
no
bele
husi
uza
OHCHR
no
mekanizmu
institusaun
nasionál
internasionál hanesan
dalan hodi rezolve problema iha rai laran.

Iha loron 3 fulan Juñu 2010, Provedór hasoru malu ho Prezidente
Komisaun
Ombudsman
Nasionál
Indonesia
nian
hodi
ko’alia
kona-ba servisu Institusaun Ombudsman Indonesia no PDHJ Timor
–Leste, no mós halo kooperasaun atu haruka funsionários PDHJ
nian ba tuir treinamentu iha Ombudsman Indonesia nian.
Relatorio Annual PDHJ 2010
70

Iha loron 3-5 Fulan Agostu 2010, Provedór, Provedór Adjuntu ba
área
Direitus
funsionáriu
enkontru
Humanus,
ida
husi
anuál
Diretór
Nasionál
departamentu
Asia
Pacific
Direitus
relasaun
Forum
of
públika
National
Humanos
no
partisipa
iha
Human
Rights
Institution (APF) ba dala 15 iha Bali-Indonesia. Reuniaun
ne’e KOMNAS HAM Indonézia mak sai uma nain ba
Anuál
enkontru
ne’e. Partisipantes iha enkontru ne’e mai husi membrus Institusaun
Nasionál
Direitos
oportunidade
Humanos
ne’e
iha
Provedór
rejiaun
hato’o
Asia
relatóriu
Pacific
Fórum.
kona-ba
Iha
atividade
ne’ebé PDHJ hala’o nune’e APF fó valór A ba PDHJ, ida ne’e
sai referénsia ida ba nasaun seluk atu halo tuir.
FIGURA 13. PROVEDOR PARTISIPA ENKONTRO ANUAL APF IHA BALI, INDONESIA

Iha loron 23 fulan Agostu 2010, Provedór ho Adjuntu Provedór
ba
área
Association
Boa
Governação
Regional
partisipa
Conference
iha
iha
Asia
Ombudsman
Manila-Philipina
hodi
ko’alia
kona-ba servisu Institusaun Ombudsman iha Regional Asia nian,
oinsá
fortifica
aplikasaun
servisu
Ombudsman.
PDHJ
mós
hato’o
ona
atu sai membru ba Asosiasaun ne’e.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
71

Iha
loron
14
fulan
Setembru
to’o
18
Dezembru
2010
Adjuntu
Provedor ba área Boa-Governasaun ba tuir kursu post graduate
anti korupsaun iha Hongkong-University. Objetivu husi kursu ne’e
atu aumenta kuiñesimentu iha área kombate korupsaun no mal
administrasaun.

Iha loron 3 fulan Outubru 2010, Provedór hamutuk ho delegação
Timor-Leste vizita Cabo Verde hodi halo estudu komparativu ba
servisu área Defeza no Seguransa iha Cabo Verde. Provedór mós
aproveita
oportunidade
halo
vizita
ba
Provedoria
da
Justiça
Portugal nian iha Lisboa- Portugal.

Iha fulan Outubru tinan 2010 Adjuntu Provedór ba área direitus
humanos no Diretor Nasionál ba área direitus humanus partisipa
iha
workshop
koalia
East
ne’ebé
kona-ba
Asia
hala’o
pedido
National
iha
PDHJ
Human
Malaysia.
nian
ba
Rights
Workshop
membros
Institutions
née
SEANF
Forum)
mos
(South
atu
sai
membro ba Forum ne, nuneé, membros sira foti decizaun hodi
simu PDHJ sai full member ba Forum ida ne.

Iha
loron
10
fulan
Novembru
2010,
Provedór
hamutuk
ho
Procuradora Jerál da Repúblika no Komisáriu CAC partisipa iha
konferénsia
internasionál
kona-ba
korrupsaun
iha
Bangkok-
Tailándia, nune’e mós conferêrencia hotu tiha, Provedór hamutuk
ho
funcionários
PDHJ
nian
halo
estudu
komparativu
iha
Ombudsman Tailándia nian durante loron 4.
Relatorio Annual PDHJ 2010
72
KAPITLU 7
PDHJ nia Dezenvolvimentu Institusional
Relatoriu Anual PDHJ 2010
73
Relatorio Annual PDHJ 2010
74
KAPITLU 7
PDHJ NIA DEZENVOLVIMENTU INSTITUSIONAL
7.1 DEZENVOLVIMENTU REKURSUS HUMANUS
Provedoria
dos
Direitos
Humanos
e
Justiça
nia
kuadru
pesoál
ba
tinan sivíl 2010 sei mantéin nafatin hanesan mapa pesoál tinan 20082009 ho
hanesan:
Diresaun
númeru pesoál hamutuk 66 ne’ebé koloka ba diresaun sira
Diresaun
Direitos
Administrasaun
no
Humanos,
Finansas
Diresaun
no
Governasaun
Diresaun
Asistensia
Diak,
Públika
ne’ebé superviziona sedé regionais 4 hanesan Baucau, Same, Maliana
no Rejiaun Enklave Oe-cusse. Husi númeru total
mak
funsionáriu
temporáriu
ka
54
pessoas
66
no
pessoas, 80 %
20
%
deit
mak
funsionáriu permanente ka 12 pessoas2.
L1
L2
L3
L4
L5
L6
L7
Total
Permanente Actual
0
0
1
5
3
2
0
11
Permanente não recrutado
0
0
0
0
0
0
1
1
Total Permanente
0
0
1
5
3
2
1
12
Temporário Actual
4
10
7
20
8
0
0
49
Temporário nao recrutado
0
0
2
2
1
0
0
5
Total Temporário
4
10
9
22
9
0
0
54
Apontamento Political
0
0
0
0
0
0
0
0
Total
4
10
10
27
12
2
1
66
TABELA 1. PERFÍL DE FUNSIONÁRIOS [PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTIÇA]
2
Iha tinan 2011 politika governu nian atu konverte funsionarios temporarios ba permanente
Relatoriu Anual PDHJ 2010
75
Iha tinan 2010, iha funsionários temporáriu lima mak rezigna an husi
sira nia postu tanba hetan pozisaun permanente iha institusaun Estadu
sira seluk hanesan Komisaun Anti Korrupsaun ema nain 1(ida),Ministériu
Justiça ema nain 2 (rua), Gabinete Primeiru Ministru ema nain 1(ida)
no Ministério da Administração Estatal e Ordenamento do Territóriu ema
nain 1(ida). Hanesan instituisaun direitus umanus nian iha komitementu
boot atu asegura nafatin balansu jéneru no hasa’e feto nia pozisaun
iha PDHJ.
No.
Diresaun
Feto
Mane
Total
1.
Administrasaun no Finansas
9
12
21
2.
Boa Governasaun
4
9
13
3.
Direitus Humanus
8
5
13
4.
Asisténsia Públika
2
0
2
5.
Regional Baucau
0
2
2
6.
Regional Maliana
0
2
2
7.
Regional
Same
0
2
2
8.
Rejiaun Otónoma Oecusse
0
2
2
Total
23
34
57
TABELA 2. NÚMERU FUNSIONÁRIOS 66 KOLOKA TUIR DIRESAUN
Husi total funsionários feto nain 23, nain 1
mak tuur iha nivel 5,
nain 12 mak tuur iha nivel 4, nain 4 mak tuur iha nivel 3, nain 1
mak tuur iha nivel 2 no nain 2 mak iha nivel 1. Husi númeru ida
ne'e rua mak tuur iha pozisaun hanesan xefe departamentu. Iha vagas
5
mak
mamuk
fali
tamba
funsionários
nain
lima
mak
rezigna-an
tamba sira hetan pozisaun foun neébe permanente iha Ministério seluk.
PDHJ
mós
rekoñese
katak
feto
nia
promosaun
iha
servisu
fatin
importante maibé nia rekoñese mós katak iha obstáklu real ne'ebé feto
sira iha Timor Leste hasoru atu hetan asesu ba edukasaun no servisu.
Relatorio Annual PDHJ 2010
76
7.2 KAPASITASAUN BA FUNSIONÁRIOS
Kapasitasaun ba pesoál PDHJ nian sai nafatin prioridade iha tinan
2010,
ne’e
duni
finansiamentu
PDHJ
husi
iha
2010
halo
orsamentu
jerál
planu
estadu
kapasitasaun
nian
no
tantu
mós
husi
parseiru dezenvolvimentu sira hanesan UNDP/ OHCHR.
TREINAMENTU IHA RAI LARAN:
 Iha loron 15 de
Fevereiro
2010
to’o
4
de
Março
2010,
funcionários husi PDHJ departamento Aprovizionamento no Lojistico
nian tuir treinamento iha Ministerio das Finanças, konaba oinsa
halo
plano
efisiensia,
aprovizionamento,
método
espesifikasaun,
de
prosesu
aprovisionamento
aprovizionamento,
kontrato
públiku
no
prosesu
oinsa
ho
tenderizasaun,
submete
relatório
ba
Ministerio no Instituisaun ida idak.

Iha
loron
4-6
de
Maio
2010,
funcionarios
husi
Departamento
lojistico tuir treinamento iha Ministerio das Finanças atu promove
konhesimentu
konaba
desentralizasaun
funsaun
tékniku
jestaun
património Estado nian;

Iha loron 25-29 Fulan Outubru 2010 funsionários nain tolu tuir
treinamentu
INAP
kona-ba
Comoro-Dili.
gestaun
protokolu
Treinamentu
refere
no
relasaun
organiza
públika
husi
iha
Sekretáriu
Estadu Reforma Administrativa.

Iha 2010 staf PDHJ husi Diresaun Nasional Direitus Humanus no
parseirus
analiza
partisipa
direitus
iha
treinamentu
humanos,
kona-ba
monitorizasaun
forensic,
ba
analiza
direitus
lei,
humanos,
prosesu UPR, sistema bibloteka. Projektu ne’e mos apoui haforsa
kapasidade
humanos,
Projectu
staf
mentor
ne
mos
PDHJ
iha
lui
área
organisa
husi
mentor
monitorizasaun
sesaun
investigador
no
diskusaun
hakerek
ho
tópiku
direitus
relatóriu.
direitus
humanos oin-oin no fó opportunidade ba staff PDHJ hotu atu tuir
kursu Inglês no ofisial legal tuir kursu Português. Projetu fó apoio
ba
PDHJ
nia
kapasitasaun
rekursus
humanos
no
hametin
institutsional liu husi dezenvolve lei Organiku.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
77
TREINAMENTU ESTERNU BA PESOÁL PDHJ MAK TUIR MAI NE ’E:
 Iha loron 10-12 Marsu 2010 funsionário ema
nain
ida
husi
Diresaun Nasionál Direitus humanus partisipa iha treinamentu ho
tema ‚Asia Regional HIV/Aids and Human Rights Workshop for
National
Human
Rights
Institutions‛
ne’ebé
hala’o
iha
Tailándia-
Bangkok. Treinamentu ne’e finansia husi The Danish Institute for
Human Rights (DIHR).

Iha
fulan
Juñu
parseiru
NGO
semana
3.
2010
PDHJ
partisipa
nia
iha
Treinamentu
funsionário
treinamentu
refere
ema
iha
kona-ba
nain
ida
ho
Kanadá
durante
edukasaun
direitus
humanus no oinsá uza métodu partisipativu ba edukasaun direitus
humanus.
Treinamentu
halo
husi
Equitas
no
apoiu husi Projetu
UNDP/OHCHR.

Iha loron 12-23 de Julho 2010, funcionários PDHJ nain 8 tuir
estudu
comparativu
no
treinamentu
badak
iha
Ombudsman
Nacional Indonesia nian konaba prosesamentu keixas, investigasaun
nomos
teknolojia
informasaun
ba
baze
de
dados.
Delegasaun
PDHJ nian ne lidera husi Provedor-Adjunto Boa Governação, Dr.
Rui dos Santos.
FIGURA 14. FUNSIONARIUS PDHJ HALO STUDU KOMPARATIVU IHA OMBUDSMAN REPUBLIK INDONESIA (ORI)
Relatorio Annual PDHJ 2010
78

Iha fulan Augusto 2010 PDHJ nia funsionários hamutuk nain 5
tuir
treinamentu
ha
Yogyakarta-Indonézia
violasaun
direitus
YOGYA
kona-ba
EXECUTIVE
tékniku
humanus
no
SCHOOL
Investigasaun
téknika
ba
“YES”
alegasaun
monitorizasaun
direitus
humanus. Treinamentu ne’e finansia husi projetu UNDP ba PDHJ
kona-ba kapasitasaun funsionárius PDHJ.

Iha loron 22-26 Fulan Setembru 2010 funsionário ema nain ida
tuir
treinamentu
Programa
iha
kapasitasaun
Lombok
Nusa
ne’e
organiza
Tengarah
husi
Barat-Indonézia.
Diplomacy
Training
Programa kona-ba direitus humanus no trabalhadores imigrantes.

Iha fulan Setembru 2010 PDHJ nia funsionários nain 5 halo study
komparativu
iha
monitorizasaun,
finansia
husi
Jakarta
KOMNAS
investigasaun
projetu
UNDP
no
ba
HAM
Indonesia
mediasaun.
PDHJ
kona-ba
Treinamentu
kona-ba
ne’e
kapasitasaun
funsionários PDHJ.

Iha loron 15-17 Novembru 2010 staf PDHJ ema nain lima (5)
hala’o estudu komparativu iha Ombudsman Tailándia. Delegasaun
husi PDHJ ne’e xefia directa husi Provedór de Direitus Humanos
e Justiça. Estudu komparativu ne’e ho objetivu atu haree besik
liu implementasaun servisu Ombudsman Tailándia nian.
FIGURA 15. FUNSIONARIUS PDHJ HALO STUDU KOMPARATIVU IHA OMBUDSMAN THAILANDIA
Relatoriu Anual PDHJ 2010
79

Iha loron 22-26 Novembru 2010 funsionários PDHJ ema nain walu
hala’o
estudu
komparativu
iha
Sede
Rejional
Ombudsman
Indonesia nian iha Kupang(Kantor Perwakilan Ombudsman KupangIndonezia). Liu husi estudu komparativu ne’e atu haree besik liu
tan implementasaun servisu edifísiu Ombudsman rejionál nian iha
Kupang-Indonezia
efisiente
no
nune’e
mós
haree
atendimentu
públiku
efikás iha fatin balun Governo Lokal
ne’ebé
Kupang nian
hodi sai referénsia balun ba SedeRejionál sira ne’ebé estabelese
ona iha Provedoria Timor-Leste.

Fulan Dezembru 2010 staff PDHJ ema nain 4 tuir treinamentu
kona-ba tortura iha Malaysia durante loron 3.

Iha loron 13-21 Fulan Dezembru
2010 funsionários PDHJ ema
nain rua (2) tuir treinamentu kona-ba relasaun públika nivel mediu
nian
iha
instituisaun
YOGYA
EXECUTIVE
SCHOOL
“YES”
Yogyakarta-Indonézia. Treinamentu ne’e finansia husi projetu UNDP
ba PDHJ kona-ba kapasitasaun funsionários PDHJ.
Out
put
husi
treinamentu
no
fuuncionários
kapasitasaun
estudo
sira
no
neébé
komparativo
instituição
funcionários
fó
rasik,
beneficio
nuneé
sira
bo’ot
hetan
no
husi
diak
funcionários
sira
ba
bele
aplika konhesimentu no experiéncia neébé hetan iha sira nia servisu
loron loron tuir ida idak nia área, nuneé servisu iha PDHJ bele lao
diak liu tan hodi promove direitos humanos no boa governasaun.
7.3 VIZAUN JERÁL KONA-BA FINANSAS
Orsamentu Estadu
Orsamentu
ne’e
iha tinan 2010, ba PDHJ hamutuk $ 864,000.00.
aloka
ba
agrupamentu
tolu
(3)
hanesan
Salários
e
Vencimentos, Bens e Servisu no Capital Minor.
CATEGORY
Budget
Trans
Trans
Actual
%
Balance
Salary & Wages
$284,000.00
$.00
$.00
$254,520.97
90%
$29,479.03
Goods &
Services
$473,000.00
$.00
-$14,000.00
$466,241.26
99%
$6,758.74
Minor Capital
$93,000.00
$.00
$.00
$91,568.46
98%
$1,431.54
Capital &
Development
$14,000.00
$14,000.00
$.00
$12,662.00
90%
$1,338.00
$864,000.00
$14,000.00
($14,000.00)
$824,992.69
94.25%
$39,007.31
Total
TABELA 3. SUMÁRIU DESPEZAS
Relatorio Annual PDHJ 2010
80
PDHJ nia ezekusaun orsamentu ba tinan ida née atinji 94% no restu
5,75% fila ba konta Estadu. Orsamentu ne’ebé fila ba konta Estadu
barak liu mak husi rúbrika Salários e Vencimentos tanba vagas balun
rekrutadu maibé ho
sira
rezigna-an
estatutu funsionários ne’ebé sei temporáriu mak
no
hetan
pozisaun
iha
institusaun
seluk
ne’ebé
fó
estatutu permanente.
Bazeia ba Estatuto PDHJ, Lei 7/2004, artigo 11, (al.6) katak relatório
contas Provedoria nian mos aprezenta ba Parlamento Nacional, nomos
bele
hetan
auditoria
husi
Tribunal
Superior
Administrativo,
Fiscal
no
Contas, no wainhira órgaun ne seidauk estabelese, PDHJ submete ba
auditoria externa independente. Refere ba dispozisaun legal ida ne, iha
tinan 2010, husi fulan Outubro to’o Dezembro, PDHJ submete ona ba
auditoria externa, neébé Ministerio das Finanças contrata Delloite Touche
Tohmatsu Limited hodi halo auditoria externa ida ba instituição PDHJ.
Rezultadu husi auditoria ne haruka ona ba órgauns competentes inklui
Parlamento Nacional, no iha recomendação balun neébé mai husi parte
Auditor
katak
atu
hadia
jestaun
finanças
no
jestaun
património
do
Estado. Tanba ne iha tinan 2011, PDHJ sei buka konsultor atu bele
elabora
manual
operativu
ba
jestaun
finansas
tuir
recomendação
sira
neé.
Ho ezekusaun orsamentu ne’ebé boot tuir prosedimentus legais ne’ebé
aplika
iha
orsamentu
jestaun
finansas
nian,
PDHJ
tuir
loloos
bele
ona
iha
ne’ebé adekuadu no halo jestaun rasik atu bele suporta
atividade operasionais
ho efisiente no efikás tuir
rekomendasaun
husi auditoria externa Deloitte Touche Tohmatsu.
Iha
períodu
ida
née
PDHJ
mós
halo
transferênsia
/virement
husi
mesma kategoria no entre kategoria hodi responde servisu operasionais,
halo instalasaun ba rede internet
no halo manutensaun ba drainase
no kakuluk edifísiu PDHJ nian tomak.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
81
Category
Budget
Transfers
(+)
Transfers
(-)
Actual
%
Balance
Salary &
Wages
$284,000.00
$.00
$.00
$254,520.97
90%
$29,479.03
Goods &
Services
$473,000.00
$.00
-$14,000.00
$466,241.26
99%
$6,758.74
Local Travel
$32,000.00
$.00
$.00
$38,046.40
119%
-$6,046.40
Training &
Workshop
$61,000.00
$.00
$.00
$63,648.15
104%
-$2,648.15
Utilities
$61,000.00
$.00
$.00
$25,441.25
42%
$35,558.75
Rental of
Property
$39,000.00
$.00
$.00
$21,062.00
54%
$17,938.00
Vehicle
Operation
Fuel
$48,000.00
$.00
$.00
$35,183.75
73%
$12,816.25
Vehicle
Maintenance
$30,000.00
$.00
$.00
$30,956.51
103%
-$956.51
Vehicle
Rental,
Insurance &
Security
$4,000.00
$.00
$.00
$.00
0%
$4,000.00
Office
Stationary &
Supplies
$11,000.00
$.00
$.00
$23,011.75
209%
$12,011.75
Operational
material &
supplies
$9,000.00
$.00
$.00
$15,615.20
174%
-$6,615.20
Fuel for
Generators
$9,000.00
$.00
$.00
$5,010.00
56%
$3,990.00
Maintenance
of Equip &
Building
$18,000.00
$.00
$.00
$65,330.39
363%
$47,330.39
Operational
Expenses
$9,000.00
$.00
$.00
$62,599.43
696%
$53,599.43
$106,000.00
$.00
-$14,000.00
$28,220.00
27%
$91,780.00
Translation
Services
$4,000.00
$.00
$.00
$3,108.85
78%
$891.15
Other Misc.
Services
$32,000.00
$.00
$.00
$47,519.83
148%
$15,519.83
Minor Capital
$93,000.00
$.00
$.00
$91,568.46
98%
$1,431.54
Capital &
Development
$14,000.00
$14,000.00
$.00
$12,662.00
90%
$1,338.00
$864,000.00
$14,000.00
($14,000.00)
$824,992.69
94%
$39,007.31
Professional
Services
TOTAL
TABELA 4. DESPESAS DETAILHU
Relatorio Annual PDHJ 2010
82
7.4 PLANU ESTRATEGIKU PDHJ
PDHJ nia planu estratejiku bazeia ba misaun, vizaun no prioridade husi
rezultadu servisu PDHJ nian.PDHJ nia planu estratejiku primeiru halaó
iha
tinan
komesa
2007
halo
no
realiza
toó
tinan
konsultasaun
iha
nivel
2010.Durante
rejional
atu
tinan
2010
PDHJ
dezenvolve
planu
estratéjiku foun ba tinan 2011-2010. Konsultasaun halaó tiha ona iha
Baucau, Oecuse, Maliana no Same. Objetivu husi konsultasaun neé atu
haree povu nia nesesidade, espetativa no avaliasaun ba servisu PDHJ
nian.Iha tinan 2011 PDHJ kontinua halo konsultasaun iha Dili, hafoin
bazeia ba konsultasaun mak iha hodi finaliza planu estratéjiku foun iha
tinan 2011. Iha planu estratéjiku neé sei halo mudansa internal tanba
mandatu
ida
husi
PDHJ
kona-ba
diresaun
anti
korupsaun
hasai
ona
husi mandatu PDHJ no oras neé CAC mak responsabliza. PDHJ mós
halo mudansa internal tanba PDHJ aprezenta ona esbosu Decreto-Lei
kona-ba Orgánica da Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça, ba
Conselho Ministru.
FIGURA 16. KONSULTASAUN PLANU ESTRATEJIKU PDHJ IHA BAUCAU
Relatoriu Anual PDHJ 2010
83
Relatorio Annual PDHJ 2010
84
KAPITLU 8
Apoio Parseirus Dezenvolvimentu
Relatoriu Anual PDHJ 2010
85
Relatorio Annual PDHJ 2010
86
KAPITLU 8
APOIO P ARSEIRUS DEZENVOLVIMENTU
PDHJ
iha
tinan
dezenvolvimentu
2010,
sira
sei
simu
nafatin
atu dezenvolve no
apoiu
husi
parseirus
fortalese instituisaun
ne
hodi
servisu diak liu tan iha futuru. Sira nia apoiu importante liu atu bele
ultrapasa
difikuldades
Estadu neébé
katak
atu
neébé
PDHJ
infrenta
limitadu . PDHJ laran ksolok
parseirus
esforsu
balun
dezenvolvimentu
hari'i
nia
mekanizmu
ho
orsamentu
jeral
ho apoiu sira ne'e hein
involvimentu
independenti
ho
ida
PDHJ
iha
forti
kona
ninia
ba
responsabilizasaun

UNDP/OHCHR
PDHJ sei hetan nafatin apoiu husi UNDP/OHCHR neébe ho nia
projetu
konjuntu
’’Dezenvolvimentu
Kapasidade’’
ho
nia
objetivu
buka atu hadia Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça nia
kapasidade institusional atu serví públiku no promove instituisaun
públika
nia
asaun,
tuir
prinsipius
no
normas
direitus
humanus
nian. Projetu ida neé loa husi 2010-2014 ho valor orsamentu total
$US 3,
100,000
no
mos
ba
2010
$US 490,
000
neébe
jere
rasik husi PMU UNDP nian. Projetu UNDP/ OHCHR hetan apoiu
financial
husi
New
Zealand
Aid
Program,
Swedish
International
Development Co-operation Agency (SIDA), Irish Aid, OHCHR no
UNDP.

Iha tinan 2010 PDHJ sei kontinua hetan apoiu husi Management
Science for Development (MSD) liu husi programa kapasitasaun no
programa ne’e remata tiha ona iha setembru 2010.

Nasoens Unidas nia Misaun Integrada iha Timor Leste (UNMIT)
UNMIT
nasionál
humanus
fó
nafatin
ida
iha
no
apoiu
ba
Internasionál
PDHJ,
ho
PDHJ,
ida
liu-liu
kona
espesializasaun
kolokasaun
ba
iha
servisu
área
asessor
direitus
Institusaun
Nasionál Direitus Humanus nian. Sira nain rua fo assisténsia ba
planeamentu, orientasaun no konsellu ba PDHJ, iha área direitus
humanus nian.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
87

Ajéncia Cooperação Espanhola ba Dezenvolvimento Internacional
(AECID)
Neébé
fó
apoio
governação
ba
desde
área
2009
boa
to’o
2010, projecto ida ne halao ho
diak
liu
husi
programas
de
edukasaun públika no promosaun
boa
governação.
Promosaun
neébé halao liu husi projektu ne
mak hanesan rádio, liu liu rádio
komunitários
iha
Distritos,
televizaun, posters no baners iha
Distritos
hotu
governação;
halo
edukasaun
económico,
social
e
cultural
kampanha
públikus,
no
rua,
ida
fali
no
ba
estudantes
organiza
internacional
direito
boa
públiku
funcionários
no
konaba
workshop
ida
konaba
konaba
boa
governação;
Relatorio Annual PDHJ 2010
88
KAPITLU 9
PDHJ ba Tinan Oin Mai
Relatoriu Anual PDHJ 2010
89
Relatorio Annual PDHJ 2010
90
KAPITLU 9
PDHJ BA TINAN OIN M AI
Relatóriu anual PDHJ ba Parlamentu Nasionál tinan 2010 ne’e kona-ba
atividades
PDHJ
nian
ne’ebé
hala’o
iha
tinan
2010.
Maibé
PDHJ
hakarak relata uitoan kona-ba planu ho atividades ba tinan 2011, balun
maka halo tiha ona. Iha tinan 2011 PDHJ estabelese programa foun
ida
atu
hakbesik
PDHJ
nian,
implementasaun
servisu
móvel
áan
ba
povu,
no
simu
ba
programa
ne PDHJ
hodi
keixas
ne
liu
laos deit
fahe
informasaun
diretamente
husi
husi
móvel.
simu
servisu
konaba
knar
populasaun,
Liu
husi
keixas husi populasaun
sira
maibe bele rona no haré rasik problemas neébé populasaun enfrenta
iha sira nia moris loron loron iha Sucos no aldeias, nuneé PDHJ bele
rekomenda
ba
Governo
hodi
tau
matan
ba
populasaun
sira
nia
problemas iha área rural. Liu husi programa ne’e PDHJ hatún equipa
kompletu hodi
fahe informasaun, halo monitorizasaun no mos equipa
investigasaun,
nuneé
mos
komunidade
hatoó
directamente
keixas
ba
PDHJ konaba indikasaun violasaun direitus humanus no indikasaun mal
administrasaun.
FIGURA 17. SR. AMBROSIO GRACIANO, OFISIAL PDHJ HATOÓ BENVINDU BA KOMUNIDADE SIRA MAK PARTISIPA
IHA PROGRAMA SERVISU MOVEL DAHULUK LIDERA HUSI PROVEDOR IHA ENCLAVE OECUSEE
Konaba
isu
direitus
humanos
iha
tinan
2011
PDHJ
iha
nia
dever
esensial ida hodi submete relatório Universal Periodic Review (UPR) ba
Konselho
Direitus
sosiedade
sivil.
Humanus
Tan
ne’e
iha
Genewa
Provedor
inklui
Direitus
mòs
Humanus
Governu
e
no
Justisa
Relatoriu Anual PDHJ 2010
91
(PDHJ) iha konkordánsia hamutuk ona ho NGOS hamutuk 85 iha Timor
Leste hodi estabelese sekretariadu Nasional ida hodi halibur hamutuk
informasaun no dadus husi organizasaun sira.
Ekipa
refere
atu
analiza
no
hakerek
relatóriu
konjuntu
hodi
prepara
submisaun relatório ida ne’e. Relatóriu neébé hakerek kona-ba problema
direitus humanus neé konsidera importante atu levanta tuir mekanismu
ONU nian.
FIGURA 18. PDHJ NO SOSIEDADE SIVÍL HALA’O WORKSHOP NASIONÁL KONA-BA KONSULTASAUN BA
RELATÓRIU UPR IHA AULA BIBLIOTEKA PDHJ KAIKOLI DILI
PDHJ ho nia parseirus sira ramata relatóriu kona-ba Universal Periodic
Review (UPR) iha inisiu fulan Marsu. Hatutan ida neé iha loron 17
fulan Marsu 2011 kria workshop hodi halo konsultasaun ba públiku hodi
halibur ideias no hanoin no fó sujestaun ruma. Iha loron 21 Marsu
2011 PDHJ ho nia parseiru sira hafoin simu informasaun ho parte sira
ne’ebé
relevante
PDHJ
hato’o
rezultadu
relatóriu
referee
ba
konselho
direitus humanus iha Genewa.
Hasa’e
humanos
koñesimentu
no
lideransa
mediasaun
komunitária
PDHJ
liu
sira
husi
nian
diresaun
kona-ba
direitus
nasionál
Direitu
Humanos iha loron 8 fulan Abríl 2011 asina ona nota entendimentu
hamutuk ho Ministériu Administrasaun Estatál e Ordenamento (MAEOT)
liu
husi
Diresaun
Nasionál
Administrasaun
Apoiu
Suku,
Ministério
Soladaridade Social, husi Diresaun Nacional Asisténcia Social.
Relatorio Annual PDHJ 2010
92
Treinamentu refere hahu ona iha Distritu Manatutu no tuir planu sei
halaó
iha
Timor
laran
tomak.
Alein
ida
ne’e
treinamentu
kona-ba
direitus humanos mós sei kontinua ba PNTL no F-FDTL.
FIGURA 19. SR. VALERIO MAGNO XIMENES, DIRECTUR NASIONAL DIREITUS HUMANOS & SR. CELESTINO
MARQUES, DIRECTUR NASIONAL ADMINISTRASAUN APOIU SUKU (MAEOT) ASINA NOTA ENTENDIMENTU
HAMUTUK KONA-BA KAPASITASAUN BA LIDERANSA KOMUNITARIA SIRA IHA EDIFISIU PDHJ CAICOLI DILI
PDHJ
ne’ebé
sei
kontinua
espesifiku
halo
liu
monitorizasaun
PDHJ
investigasaun
ba
monitorizasaun
hanesan
nia
kazus
ba
detensaun
funsionarius
violasaun
sira
situasaun
no
prizaun.
mos
direitus
geral
sei
no
Alen
kontinua
humanos
no
fatin
de
halo
mal
administrasaun.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
93
Relatorio Annual PDHJ 2010
94
KAPITLU 10
Dezafius ne’ebe PDHJ Enfrenta
Relatoriu Anual PDHJ 2010
95
Relatorio Annual PDHJ 2010
96
KAPITLU 10
DEZAFIUS NE’EBE PDHJ ENFRENTA
Servisu
iha
PDHJ
atu
hetan
susesu
presiza
rekursus
humanus
no
rekursus finanseirus ne’ebe sufisiente no adekuadu. Nuneéé mos tenki
iha apoio no kooperasaun di’ak entre instituisoens wainhira halao nia
knar. Maibé durante ne’e PDHJ hala’o nia servisu ka atividades sempre
enfrenta difikuldades hanesan tuir mai ne:

Servisu barak mak PDHJ presiza hala’o duni tuir mandatu ne’ebé
iha, maibé rekursu humanus limitadu, liu liu número investigadores
neébé la suficiente atu investiga kazus barak neébé tama ihaPDHJ;

PDHJ nia funsionárius neébé iha la suficiente atu koloka no kobre
servisus
iha
Regional
4
Sedes
iha
Rejionais
Baucau,
neébé
Same,
estabelese
Maliana
no
tiha
ona
Rejiaun
Sede
Otónoma
Oecusse, agora dadaun iha deit funcionarios 2 iha Sede Rejional
ida;

Sede
principal
funcionários
PDHJ
sira
nian
bele
iha
servisu
Dili,
ho
la
iha
diak,
espasu
tanba
suficiente
fatin
klot
no
atu
la
favorável, agora uza tan armazén hodi halao servisu, no wainhira
rekruta
tan
funcionários
sei
la
iha
fatin
suficiente
atu
servisu.
Nuneéé mos Edificio ba Sede Regional 3 mak seidauk iha no agora
daudaun sei aluga hela komunidade nia uma hodi halao servisu;

Orsamentu
transporte
Estadu
no
Equipamento
karetas
atu
bele
fó
de
apoio
servisus
de
limitadu,
servisu.
Ho
hanesan
orsamentu
Estadu ne’ebé aloka mai iha PDHJ limitadu ida ne’e fó inpaktu boot
ba PDHJ nia knaar.Nuneé mos prosedimentu finansas nian la iha
flexibilidade halo PDHJ dificil atu hetan osan lalais iha aktividades
de emerjéncia no urgente;

Seidauk iha Dekretu Governu kona-ba oinsá atu selu multa ba ema
sira
ne’ebé
PDHJ
bolu,
la
marka
asuntu
prezensa
ne’e
iha
PDHJ
prosesu
hato’o
investigasaun
ona
wainhira
rekomendasaun
ba
Governu no Parlamentu Nasionál liu husi Relatóriu anuál tinan tinan.
Relatoriu Anual PDHJ 2010
97

Ho servisu de Correios ne’ebé la funsiona efektivu iha Timor-Leste,
surat
notifikasaun
Respondentes,
no
PDHJ
konvokatórias
tenke
lori
ba
Keixozus
ba
entrega
no
(kesar
rasik
nain)
iha
no
Distritu,
Sub-Distritu Sukus no Aldeias tuir hela fatin ida idak nian, servisu
hanesan ne’e presiza meios transportes ne’ebé sufisiente para bele
desloka
ba
12
Distritu
tomak
no
Su-Distritu
e
Sukus.
Maibé
realidade PDHJ la iha kareta sufisiente atu fó apoiu, nune’e hamosu
impaktu no difikuldade ba PDHJ nia servisu. Rekomendasaun neé
iha
relatoriu
tinan
2009
PDHJ
nian
hatoó
ona
ba
Governu
no
Parlamentu Nasional.

Ministérius
no
Entidades
Públikus
balun
hanesan
Komando
PNTL
ne’ebé simu rekomendasaun husi PDHJ atu foti medidas disciplinares
hasoru
membros
funsionários
sira
sira
neébé
ne’ebé
halo
iha
violasaun
indisius
halo
direitos
mal
humanos,
ou
administrasaun,
no
abuzu de poder,maibé rekomendasaun sira ne’e Instituisoens sira la
implementa,
continua
nune’e
viola
sai
direitos
presedenti
humanos,
aat
no
ba
membros
funsionários
sira
polisia
atu
seluk
atu
kontinua halo aktus de mal administrasaun, no aktus seluk neébé
prejudika
orsamentu
no
asset
Estado.Pior
liu
tan
funsionários
sira
neébé pratika mal administrasaun no abuzu de poder balun hetan
bolsa
de
estudu
no
balun
hetan
promósaun
iha
sira
nia
servisu
fatin. Asuntu ne’e PDHJ hatoó ona rekomendasaun ba Governo no
Parlamento Nasional liu husi Relatório anual tinan tinan maibé laiha
realizasaun.

PDHJ seidauk iha Gabinete Assessoria Juridika ho assessores neébé
bele fó apoio assessoria legal ba Provedor no Instituisaun ne, tanba
dala
barak
precisa
iha
proposta
contribuisaun
de
hanoin
Leis
no
neébé
parecer
mai
legal
husi
husi
Parlamento
PDHJ,
ke
nuneé
PDHJ seidauk halao nia poder neébé prevé iha artigo 150 no 151
Constituição RDTL;
Relatorio Annual PDHJ 2010
98
KAPITLU 11
RECOMENDASAUN BA
ORGAUNS KOMPETENTES
Relatoriu Anual PDHJ 2010
99
Relatorio Annual PDHJ 2010
100
KAPITLU 11
RECOMENDASAUN BA ORGAUNS KOMPETENTES
Tinan
tinan
PDHJ
sempre
hato’o
rekomendasaun
ba
órgauns
competentes konaba saida maka PDHJ observa no hetan durante halao
prosesu monitorizasaun, edukasaun publika no investigasaun. Nuneé mos
tinan ne,e PDHJ hato’o fila fali rekomendasaun balun, rekomendasaun
geral
no
rekomendasaun
servisu
Instituisoens
especial
relasiona
precisa
ho
Governo
Rekomendasaun
do
rekomendasaun
Governo
no
servisu
no
balun
especial,
no
Estado
dezafius
Parlamento
ke
iha
geral
nian,
neébé
2009,
enfrenta,
atu
PDHJ
ho
rekomendasaun
PDHJ
Nacional
tinan
relasiona
tau
hato’o
ke
matan.
ona
maibe
seidauk implementa, ne’e duni sei iha relevánsia atu kontinua hato’o fali
tinan ida né.
RECOMENDAÇÃO GERAL:
1. Recomenda ba Governo
atu
halo
kontrólu
regular
ba
serviços
administração Pública iha Ministerios no órgauns Governo nian hodi
presta serviçoneébé efisiente no efikás no fó atendimentu neébé diak
ba povu bazeia ba principios de boa governação, hanesan principios
de
legalidade,
igualdade,
proporcionalidade,
akuntabilidade,
transparénsia e responsabilidade;
2. Recomenda ba Governo, em particular ba Ministérios no órgauns do
Governo atu fortifica no asegura kontrólu interno ba dezempenho de
funções funcionários publicos sira nia serviço tuir deveres no direitos
neébé prevé ona iha Lei Função Pública, nuneé la hamosu actos
mal administração, konluio, korrupsaun no nepotismo iha ida idak nia
serviço fatin;
3. Recomenda ba Governo, em particular Ministério das Finanças atu
estabelese regulamentu no mekanismo foun ba pagamento salários
ba
funcionários
públicos
sira,
hodi
labele
husik
funcionários
sira
fulan fulan ba hamrik no forma iha Banco nia oin atu simu nia
salário,
hahalok
hanesan
ne
hatun
dignidade
funcionários
publicos
no halakon tempo serviço barak hodi hein pagamento; rekomenda
atu
selu
salário
iha
ida
idak
nia
Instituisaun
liu
husi
Diresaun
Nacional Administrasaun e Finansas;
Relatoriu Anual PDHJ 2010
101
4. Recomenda ba Governo,atu halo revizaun ba Decreto-Lei konaba uza
karetas
no
Governo
motorizadas
Estado
foun hodi proibe
no
nian
nomos
hapara
uza
estabelese
karetas
circular
do
no motorizadas
Estados nian iha loron feriado, Sábado no Domingos ba funcionários
públicos
nuneé
hotu,
bele
hahuú
husi
poupa
osan
lével
director-geral
Estado
nian
to’o
ba
level
kiik,
combustivel
hodi
no
ba
manutenção;
5. Recomenda ba Governo, em particular ba Comissão Função Público
atu consistente no coerente iha implementação Lei Função Público
ba actos de recrutamento no nomeação ba cargos hodi hasés án
husi
aktos
de
partidarismos,
koluzaun,
nomos
nepotismo,
rekomenda
atu
sukuismos,
kria
dekreto
rejionalismos
ou
do
atu
Governo
proíbe funcionários neébé tuur iha estrutura partido politico exerce
funções públicas, hodi nune’e funcionários sira bele halao knar ho
independéncia no imparcialidade tuir Lei;
6. Recomenda mos ba Governo, Comissão Função Público atu haforsa
kontrólo
no
avaliasaun
de
dezempenho
ba
funções
funcionarios
publicos hotu, sira neébé prestasaun diak, fó prémio no sira neébé
indisiplinado no la presta servisu diak tenki foti medidas rigorozas
hodi hapara sira nia servisu; rekomenda mos katak só bele fó bolsa
de
estudu
ba
funcionários
neébé
iha
prestasaun
de
servisu
no
comportamento di’ak;
7. Recomenda ba Governo no Parlamento Nacional atu estabelece Lei
ida
hodi
Nacional
obriga
no
membros
entidades
do
do
Governo,
Estado
tomak,
membros
inclui
do
Parlamento
funcionarios
neébé
exerce cargo atu hodi aprezenta nia riku soin(asset) antes halao nia
knar no depois nia remata nia knar, hodi nuneé bele hametin ita
hotu nia komitementu atu hapara no kombate corrupção;
8. Recomenda
ba
Governo
atu
haforsa
kontrólu
ba
processo
tenderizasaun ba projectos iha Ministérios hotu hodi nuneé prosesu
bele halao tuir prosedimentu legal neébé prevé ona iha Lei, nomos
fortifika kontrólu implementasaun projektu no nia pagamentu, atu bele
garante kualidade ba projectus no combate mal jestaun orsamentu
Estado nian, nomos prevene no combate aktus KKN husi
entidades
públikus no privadas sira;
Relatorio Annual PDHJ 2010
102
9. Recomenda ba Governo, liu liu ba Ministério da Justiça atu kontrola
didiak asset Estado nian hanesan Rai no Uma Estado neébé agora
dadaun ema okupa ilegal atu foti medidas despejo administrativo tuir
Lei
hodi
nuneé
hamosu
la
ejijéncia
permiti
ba
okupasaun
ba
kompensasaun
tempo
neébé
naruk
bot,
tanba
nuneé
sei
mos,
rekomenda katak antes de atu halao despejo tenki halo sorumutu ho
okupantes ilegais hodi explika politika no objektivu despeju atu evita
conflitos;
10. Recomenda ba Minstérios hotu hodi presta
diak
ba
povu,
tuir
função
no
atendimento no servisu
competéncia
ida
idak
nian,
nuneé
povo bele goza nia direito ecónomico, social, no cultural, hanesan
ba
aihan,
bé
mós,
electricidade,
estradas,
edukasaun,
saúde,
seguransa no justisa;
RECOMENDAÇÃO ESPECIAL
1. Recomenda ba Parlamento Nacional no Governo atu autoriza PDHJ
maneja rasik nia orsamento tuir regras no prosedimento financeiro
hanesan órgaun independente, nuneé bele garante nia independencia
no
imparcialidade.
Fim
do
ano
PDHJ
sei
hato’o
relatório
ba
Parlamento Nacional no Governo konaba ejekusaun orsamento, nomos
bele
submete
Tribunal
ba
Superior
auditoria
de
externa,
Contas
no
wainhira
Fiscal,
seidauk
hanesan
estabelese
prevé
iha
Lei
7/2004;
2. Recomenda ba Governo, Ministerio da Justiça atu konsede edificio
ida neébé iha edificio PDHJ nia sorin neébé agora dadaun UNMIT
uza,
hodi
hanesan
PDHJ
edificio
bele
uza(wainhira
adicional
hodi
UNMIT
halao
servisu
remata
tanba
nia
mandatu)
atual
edificio
PDHJ nian la iha espasu suficiente atu koloka funcionarios sira hotu
hodi halao servisu;
3. Recomenda
ba
Parlamento
Nacionalno
orsamentu ba konstrusaun edifisiu
Governo
atu
bele
aprova
PDHJ nia Sede Regional 3 iha
Baucau, Maliana no Manufahi, tamba agora dadaun PDHJ sei aluga
hela komunidade nia uma privada hodi halao servisu;
Relatoriu Anual PDHJ 2010
103
4. Recomenda ba Governo, Ministerio das Finansas atu iha flexibilidade
ba prosedimentu finanseiru ba propostas de orsamentu husi PDHJ,
nuneéé la difikulta PDHJ halao nia servisu sira neébé urgente no
emerjénsia, hanesan monitorizasaun no investigasaun violasaun direitos
humanos neébé mosu derepente (imprevistu).
5. Recomenda
ba
Dekreto-Governo
Governo,
ida
atu
Ministerio
regulariza
as
Finanças
mekanismu
atu
selu
estabelese
multahusi
ema
sira neébé la kolabora ou la kumpri ordem no konvokatória Provedor
nian
atu
marka
investigasaun
tuir
prezensa
artigo
48
no
presta
no
49,
Lei
deklarasaun
7/2004
iha
prosesu
kona-ba
Estatuto
PDHJ nian;
Relatorio Annual PDHJ 2010
104
Fly UP